Kā cilvēku saprot humānisti?

Humānistu cilvēka mērķis ir laba, krietna dzīve un viņš ir saskaņots gan ar Dievu, gan ar pasauli, kas radīta viņa labā. Viņš veidots tā, lai pašniecinājuma vietā justu cieņu pret sevi. Cilvēka diženuma, pilnības, varenības ievirze nosaka viņa tiesības uz pārākumu pār visu uz pasaules. Džordāno Bruno domāja, ka būtu Dieva necienīgi radīt mazu un nepilnīgu pasauli un cilvēku, jo tas neatbilstu Dieva varenībai un neapliecinātu to. „Es neesmu devis tev ne pastāvīgu dzīvesvietu, ne raksturīgu izskatu, ne īpašas spējas, ak, Ādam, lai tu nevarētu pēc savas saprašanas izraudzīties sev mītni, paša, tīkamu izskatu un nodarbi. Tu vari iegūt un paturēt, ko vien vēlies. Pārējai radībai, kad tā ir pabeigta, ir jāievēro mani priekšraksti. Tev nepastāv šādi ierobežojumi, un tu vari pats visu izlemt pēc sava prāta, ko esmu tev devis. Es tevi esmu novietojis zemes vidū, lai tu vari izraudzīties sev ērtāku vietu zem šīs saules. Tu neesi radīts ne debesīm, ne zemei, tu neesi mirstīgs un arī nemirstīgs, tā ka vari kā autonoms lēmējs radīt savu paštēlu pēc sirds patikas.