Vārds „kalendārs” cēlies no latīņu „calendarium”, kas nozīmē – „parādu grāmata,”
Senajā Romā parādnieki tikuši ierakstīti šajā grāmatā un viņi pēc tam norēķinājušies nākamā mēneša pirmajās dienās.
Jau tālā senatnē zemkopji ievēroja, ka pēc noteikta laika mainās gadalaiki, kas noteica cilvēku dzīves ritmu. Viņi skaitīja laiku no vienas ražas līdz nākamajai. Tā radās laika skaitīšana pa gadiem.
Gadu, kurā bija kāds svarīgs notikums, nosauca par pirmo gadu.
Piemēram, senie grieķi laiku skaitīja no pirmajām olimpiskajām spēlēm, kas notika 776.g. p.m.ē., bet romieši no savas pilsētas dibināšanas, kas notika 753.g. p.m.ē.
Līdz ar to dažādās zemēs bija atšķirīga laika skaitīšana.
Diennakts robežās cilvēki noteica laiku pēc Saules un zvaigznēm.
Par gada sākumu uzskatīja garāko vasaras dienu.
Kalendārs ir laika periodizācijas sistēma, pamatojoties uz debesu ķermeņu kustības periodiskumu.
…