Rūpniecības apvērsums Anglijā un tas sekas.
Rūpniecības apvērsums.
1. Buržuāzijas profesija – saimniekošana. Saimniekošana viņai ir galvenais, un tai viņa ielika naudas, t.i. iegūtu peļņu viņa cenšas ielikt saimniecībā, lai palielināt savu kapitālu.
2. Rādās tehniskais progress kapitālismā laikos– konkurence. Ja kapitālists ieveda jaunu tehniku, viņš gūst papildpeļņu.
3. Maza rūpniecība bija raksturīga feodālismam - amatnieks pilsētā, zemnieks laukos. Lauksaimniecībā strādāja zemnieks , nevis feodāls.
4. Zemniekam bija sava saimniecība feodālisma laikos un viņš bija ekonomiski neatkarīgs no feodāla.
XVIII g. 2. pusē bija rūpniecības apvērsums – pārgājiens no manufaktūras uz fabriku, no roku darba uz mašīnu. Palielinājāt darba produktivitāti, mašīnas palielina tikai virs produkta lielumu, bet nepieciešamais produkts palika agrākais. Rūpniecības apvērsums pabeidza divu klašu buržuāzijas sabiedrības formēšanu – buržuāzija un strādnieku klase.
60.-70. gados XVIII g. bija ražota vērpjama mašīna. 1817.g. – pirmais tvaikonis, 1827. g. sāka iecelt pirmo dzelzceļu. Mašīnas dēļ produkcijas cena samazinājās, tāpēc paplašinājās tirgus. Pārgājiens mašīnām nepieveda pie bezdarba, tā kā bija nepieciešama daudz darbaspēka. Bet lēta sieviešu un bērnu darbu konkurence veda pie algas samazināšanas.
Anglijas attīstība XIX g.
19 gds. vidū Anglija ražoja pusi no pasaules produkcijas. Angļu preces bija daudz lētākas nekā preces citās valstīs. Ar rūpniecības palielinājumu aug iedzīvotāju skaits (urbanizācija). 1850 g. lauksaimniecībā bija aizņemti tikai 30% iedzīvotājus, bet 1871 g. – 14%. Šajā laikā lauksaimniecība kļuva visproduktīvākā saimniecība pasaulē. Bija tikai fermeri. Lielie zemkopji nodarbojas ar aitkopību un dārzeņu audzēšanu. Ar kapitālisma attīstību sāka augt nomas maksa – 5-10 reizes. Daudzie nomnieki nevarēja maksāt tādu lielu maksu un izpūtējās. Palika tikai tie, kuri izmantoja minerālo mēslojumu, lauksaimniecības mašīnas, agrotehniku, pārgāja pie racionālas preces ražīgumu un ieguva peļņu. Zeme nesa labus ienākumus, ja fermeris ielika kapitālu saimniecībā. Kapitālismā pārgājienā rezultātā lauksaimniecības produktivitāte Anglijā kļuva augstāka, nekā citās valstīs. Šajā laikā Anglija kļuva vislielākais koloniālais lielvalsts. Viņa iekaroja Kanādu, Āfriku, Austrāliju.
