Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
6,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:145645
 
Author:
Evaluation:
Published: 13.01.2012.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: n/a
References: Not used
Extract

Darba laikā autoram radās vairāki secinājumi un atziņas:
Baltijas Antanti īsti nesanāca izveidot kā veiksmīgu ilgtermiņa sadarbību jo, kaimiņvalstis nepakļāvīgi un negribīgi uz to skatījās. Tām savā starpā bija strīdi un radās iespaids, ka neieguldīja pietiekami daudz darba kompromisu un alternatīvu analizēšanai. Baltijas Antantes nesaskaņas iznīcināja iespēju rast citām valstīm respektu Baltijas valstu neatkarības un neitralitātes jautājumā. Baltijas valstīm kopā izdevās panākt Latvijas pārstāvja ievēlēšanu Tautu Savienībā- tā bija zīme, ka Baltijas Antante tiek uztverta nopietnāk nekā katra no Baltijas valstīm atsevišķi.
Ja valsts vēlējās iesaistīties miera centienos, tad vajadzēja pārdomāt neitralitātes stratēģiju. Latvija pasludināja kursu no relatīvās uz absolūto neitralitāti. Apskatītajā laika periodā nevarēja pasludināt absolūtu neitralitāti un cerēt, ka pārējās valstis rīkosies tā pat. Absolūtā neitralitāte bija pārspīlēti propagandēta starptautiskajās attiecībās no Latvijas puses. Jāpiekrīt E. Andersonam „ar savu absolūto neitralitāti tās sevi pilnīgi izolēja tālākajos notikumos un ar tām vairs neviens nerēķinājās”
“Ja neitralitāte nozīmē neiejaukšanos lielvalstu politikā un nepiesliešanos lielvalstīm, tad tāds izskaidrojums mums ir pieņemams, bet, ja ar neitralitāti gribam apzīmēt vajadzību bezdarbība noskatīties starptautiskos notikumos un atturēties no soļiem, kas var stiprināt mūsu politisko stāvokli un veicināt mieru, tad ar tādiem neitralitātes sludinātājiem mums nav pa ceļam.” Šo apgalvojumu autors uzskata par pretrunīgu. „Atturēties no soļiem, kas var stiprināt mūsu politisko stāvokli un veicināt mieru” ir nepieņemams, bet „neiejaukšanos lielvalstu politikā un nepiesliešanos lielvalstīm, tad tāds izskaidrojums mums ir pieņemams”. Lai gan šie apgalvojumi cits citu papildina.
Tautu Savienība bija garants, bet tajā pašā laikā valstis, arī Latvija, baidījās izteikt nosodījumu agresoram. To varētu saprast, jo tajā laikā lielvalstīm bija citas intereses – diez vai miera uzturēšana, neskatoties uz to, ka tā tika skandināts.
Latvija akli paļāvās uz neuzbrukšanas līgumiem ar PSRS un Vāciju.

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register