Ievads
Pirmais pasaules karš bija nozīmīgs 20.gs. vēstures fenomens, kas dziļi ietekmēja daudzu tautu likteņus un sabiedrības attīstības pamattendences. Līdzās kara ģeopolitiskajiem un militārajiem rezultātiem svarīgs un ļoti būtisks jauno valstu izveidošanās priekšnoteikums bija arī savdabīgā un neatkārtojamā idejiskā gaisotne, kuru tas radīja. Uzmanības centrā nepārprotami izvirzījās tautu pašnoteikšanās tiesības. Latvija nebija izņēmums. Īsā laikā tika pārvarēts sastingums latviešu politiskā nacionālisma attīstībā, kas deva iespēju uzsākt nepieciešamos priekšdarbus Latvijas valsts dibināšanai.
Līdz ar Latvijas neatkarības idejas izvirzīšanos tika veikti nepieciešamie priekšdarbi, lai izmantotu jaunās iespējas Latvijas valstiskuma risinājumā un radītu institūciju, kas būtu tiesiska uzstāties visas latviešu tautas vārdā. Galvenā nozīme Latvijas neatkarības tapšanā bija divām 1917. gada rudenī izveidotām organizācijām: Latviešu Pagaidu nacionālajai padomei (LPNP) un Demokrātiskajam blokam, kas abas neatkarīgi viena no otras iesaistījās par „Latvijas politisko neatkarību un atdalīšanos no Krievijas”. Svarīgākais uzdevums pirms valsts proklamēšanas bija iegūt lielo valstu atbalstu, atzīstot Latvijas de facto un de iure.
1918. gada 17. novembrī tika konstituēta Latvijas Tautas padome (LTP), kura turpināja Nacionālās padomes un Demokrātiskā bloka iesākto darbu. LTP piederēja suverēnā vara Latvijā. Latvijas valsts svinīga pasludināšana notika 1918. gada 18. novembrī, kas nebija nejaušība, bet gan Latvijas nacionālo spēku lielas uzdrīkstēšanās rezultāts. Latvijas valsts uzbūve bija gandrīz jāsāk no nulles. Īpaša uzmanība bija jāpievērš attiecību noregulēšanai ar Vāciju un Padomju Krieviju. 1918. gada 25. novembrī Vācija provizoriski atzina LTP un PV. Bet Padomju Krievija anulēja Brestas miera līgumu, ar to saprotot juridiskās varas atjaunošanu pār Baltiju.. 1918. decembra pirmajās dienas Latvijas teritoriju sasniedza lielinieku karaspēks, tā rezultātā sākās Brīvības cīņas. Latvija cīnījās par savu brīvību un pār tās starptautisku atzīšanu. 1920. gada 11. augustā Latvija parakstīja miera līgumu ar Krieviju, kurā Krievija atzīst Latvijas neatkarību. 1921. gada 26. janvārī Antantes Augstākā padome (Lielbritānija, Francija, Beļģija, Japāna un Itālija) vienbalsīgi nolēma bez jebkādiem ierobežojumiem un noteikumiem atzīt Latviju (arī Igauniju) de iure. Bez sarežģījumiem norisinājās Latvijas iestāšanās Tautu Savienībā 1921. gada septembrī.
1920. gada 1. maijā jaunievēlētais parlaments svinīgi un pacilāti sanāca uz pirmo sēdi. jau 1920. gada 5. maijā, bez mazākās kavēšanās, Satversmes sapulce izveidoja komisiju Latvijas konstitūcijas – Satversmes – izstrādāšanai. 1922. gada 22. februārī pieņēma Latvijas Satversmi galīgajā lasījumā.
Laika posmā no 1920. gada 1. maija, kad sanāca Satversmes sapulce un sākās īstā parlamentārisma laiks Latvijā, līdz 1934. gada 15. maija vakaram Latvijā darbojās 14 valdības.
…
