Grieķu katoļu baznīca atradās nemitīgā apmaiņā ar citām tautām, kultūrām, tāpēc tai bija daudz tolerantāka attieksme pret citas ticības pārstāvjiem. Rietumi praktiski nepazina Austrumu duālismu, kas mācīja, kas radītā matērija ir slikta. Viss, kas saskatāms ar acīm, pat miesa, ir ļaunā gara radīts vai arī pati kritusī radība. Galvenā cilvēka dzīves jēga ir pārvarēt materiālās pasaules ļaunumu un pamest to. Garīguma statuss piemīt vienīgi tam, ko nevar saskatīt ar acīm. Kristum nav bijusi cilvēka daba, jo tā ir ļaunās radības daba. Tāpēc tika noliekta arī ortodoksālā mācība par pestīšanu; baznīcas sakramenti – kristīšana ar ūdeni, maize un vīns eiharistijā – kalpojot ļaunajam. Agrīnajā baznīcā duālistiskajai ticībai bijusi liela nozīme.
Plašākas ķeceru kustības šai laikā vērojamas tikai Bizantijā. Bulgārija tika iekļauta Bizantijas impērijā 972.g. Bulgāru priesteris ar pseidonīmu Bogomils (iespējamā nozīme: “Dieva želastības cienīgs”) izveidoja jaunu ķecerību, apkopojot jau pastāvošās idejas (piemēram, paulikāņu) ar citām un izveidojot no tām noteiktu sistēmu.
Bogomili ticēja, ka velns ir redzamās pasaules radītājs. Kristum nav parasts ķermenis, viņš nav dzimis no Marijas un īstenībā nav cietis.
…