Kā liecina arheologiskie izrakumi, keramika bijusi cilvēkam uzticīga visos cilvēces attīstības posmos, sākot no pašiem pirmsākumiem. Jau akmens laikmetā bijusi paraša pītos traukus noziest ar māliem. Jau tolaik cilveki bija ievērojuši, ka pēc īpašas apstrades māls vairs nelaiž cauri ūdeni.
Gadu gaitā cilvēki iemācījās mālam pievienot gliemežnīcu lauskas, sakapātas nātres, šie piemaisījumi traukiem neļāva plaisāt un deformēties.
Pirmatnejie cilveki no māla darināja zvēru, putnu un cilvēku figūriņas, kuras vēlāk apdedzināja ugunskurā.
No jaunā akmens laikmeta vienkāršā poda izveidojās slaidas grieķu vāzes, daudzkrāsainas austrumu mozaīkas, fajanss, porcelāns.
Fajanss savu vārdu ieguvis no Itālijas pilsētas Faencas. Porcelāna pirmsākumi konstatēti ap 700.g.m.ē., un ta dzimtene ir Ķīna, bet masas sastāvs bija noslēpums.
Latvijā jau izsenis ir sakuplojusi gan rūpnieciskā, gan tautsas, gan profesionalā keramika. Latgales podnieks Andrejs Paulāns ir viens no pirmajiem meistariem, kas mūsu tautas keramikas slavu aiznesis pāri Latvijas robežām.
2. Keramikā lietojamais mals un masas
Podniecības mals – parastais māls, ar kuru ir viegli stradāt. Apdedzināšanas temperatūra 9000 C
Klinkera keramikā izmantotais māls tiek apdedzināts 1 reizi. Keramiku var neglazēt, jo augstākā temperatūrā māls virskārtā sakūst un kļūst ūdensnecaurlaidīgs.
Akmensmasu sastāvā ietilpst māls, laukspats, kvarca smiltis. Apdedzināšanas temperatūra 1200-12800
Porcelana masu gatavo no baltā ugunsdrošā mala, pievienojot tam kaolīnu, laukšpatu, kvarca smiltis. Apdedzina pie 1350-15000 temperatūras un iegūst izturīgu baltu porcelanu vai arī caurspīdīgu plānsienu porcelānu.
Fajansa masu gatavo, ņemot dabiskos māla merģeļus un kvarca smiltis. Apdedzina 10000C un iegūst baltu porainu drumslu.…
