Autore domā, ka iegūtās zināšanas nebija patiesas, jo iepriekšējo gadu laikā domāju, ka Ķīna ir pirmā valsts pasaulē ar vislielāko naudas apjomu uz vienu iedzīvotāju. Manuprāt, Ķīnai vajadzētu rast kādu plašāku risinājumu viņu radušajās problēmās, jo tas, ka valsts zaudē auglīgo zemi un ūdens daudzumu ir ievērojama traģēdija cilvēkiem un ražotājiem.
„Tradicionālā ekonomika – lauksaimnieciskā ražošana Ķīnā ir viena no visstraujāk attīstītākajām pazīmēm, derīgās zemes ir visai ierobežotas, tāpēc tiek uzartas pat ezeru gultnes”. (Roldugins, 2006, (195 – 196)
Ir arī jauktā tirgus ekonomika, jo Ķīnā darbojas tirgus ekonomika, kā arī komandekonomikas principi, un Ķīna iejaucas ekonomikā ar fiskālo, monetāro politiku, investīcijām, substitūcijām, un valsts pasūtījumu cenu regulēšanu, jo valstij tas ir izdevīgi kā lieliem ražotājiem pasaulē. (Dzjaņgo, 1996)
Autore secina, ka Ķīnas ekonomika ir plaša, samērā stabila. Ķīnai vajadzētu padomāt, lai valsts lielos daudzumos nezaudētu zemes un nenāktos izrakt ezeru gultnes.
…