Klasiskie demokrātijas modeļi - klasiskais, republikāniskais un liberālais

Klasiskās demokrātijas izpratne attīstījās polisu izpratnē. Vienas no pirmajām polisām attīstījās arī Senajā Grieķijā. Viena no Senās Grieķijas pilsētām, kur attīstījās klasiskās demokrātijas paraugs antīkās pasaules izpratnē, bija Atēnas.
Paaugstinoties labklājības līmenis pirms ēras sabiedrībās, paaugstinājās arī kopienu iedzīvotāju vajadzības pēc drošības un solidaritātes, kā arī pēc identitātes apzināšanās nepieciešamības. Tika iezīmēta skaidra robeža kopienu sabiedrībā starp kopienas locekļiem (pilsoņiem) un kopienai nepiederošajiem (vergiem un citām cilvēku kategorijām, kas ir pārnākuši no citām kopienām citā).1 Noteiktas identitātes apzināšanās attīstīja arī izglītības līmeni, kas tālāk sekmēja pārvaldes nepieciešamību. Attīstījās pat mūsdienās lietotais vārds „konstitūcija”, kas apkopoja agrākos rakstītos un nerakstītos likumu vai kādu noteiktu noteikumu krājumus. Savukārt šī attīstība nonāca pie klasiskās demokrātijas izplatības starp antīkās pasaules, it īpaši Senās Grieķijas valstīm.
Tieši Atēnās attīstījusies klasiskā demokrātija ir kā pirmavots daudzām mūsdienu politiskajiem uzskatiem. Tās politiskie ideāli – vienlīdzība starp pilsoņiem, brīvība, likuma cienīšana un taisnīgums – ir ietekmējuši politisko domāšanu Rietumu valstīs.2 Demokrātijas teoriju un aprakstus par demokrātiskajām Senās Grieķijas polisām ir rakstījuši tādi izcili filozofi kā Platons (Plato), Aristotelis (Aristotle) un Tūcidits (Thucydides). …