Klasiskie demokrātijas modeļi - klasiskais, republikāniskais un liberālais (reprezentatīvais)

Akvīnas Toms atkārtoti pētīja atšķirības starp laicīgās un garīgās sfēras varu un ietekmi. Viņš paredzēja, ka limitēta pārvalde tiks aizstāta ar liberālās demokrātijas tradīcijām par spīti viņa uzskatiem par kristīgās sabiedrības attīstību. Internacionāla kristīga sabiedrība Viduslaikos bija paredzēt veidot no kristietības, tās pamatā būtu Dieva autoritāte, kas novērstu strīdus un konfliktus. Šādas sabiedrības galvenais politiskās atsaukšanas punkts bija reliģiskā doktrīna. Viduslaiku Eiropas ekonomika balstījās uz lauksaimniecību. Pretēji kristīgajam politiskajam uzskatam par vienotu kristīgu sabiedrību, Eiropā pastāvēja daudzas karalistes, grāfistes un hercogistes kā jauni varas centri pilsētās. Pilsētas un pilsētnieciskās federācijas bija atkarīgas no tirdzniecības un manufaktūrām, kā arī relatīvi augstas kapitāla uzkrāšanas. Šīs sistēmas izveidoja atšķirīgas sociālās un politiskās struktūras, tajās pastāvēja neatkarīgas pārvaldes sistēmas, kas bija precizētas ar hartām. Zināmākās šāda veida sistēmas bija Itālijas pilsētvalstis, kā Venēcija, Florence, tomēr simtiem šādu sistēmu attīstījās visā Eiropā.
11.gs. beigās attīstījās republikānisma idejas. Šajā laikā vairākas Ziemeļitālijas sabiedrības izveidoja savas neatkarīgas administrācijas. 12.gs. beigās šādas konsulārās sistēmas tika aizvietotas ar pārvaldes formām ,kas ietvēra vadošos koncilus, kurus vadīja amatpersonas (podestà) ar augstāko izpildvaru un juridisko varu.…