Kodolfizika

Atoma kodols sastāv no elementārdaļiņām – protoniem un neitroniem, kurus
vienā vārdā sauc par nukloniem.
Līdz 1932.g. uzskatīja, ka atoma kodolā ietilpst protoni un elektroni. Bet šajā
hipotēzē viena no pretrunām bija tā, ka kodola summārais spins neatbilst
eksperimentāli noteiktajam.
Dž.Čedviks 1932.g.
,bombardējot berīliju ar hēlija kodoliem - α - daļiņām, atklāja jaunu neitrālu elementārdaļiņu – neitronu.
V.Heizenbergs un D.Ivaņenko neatkarīgi viens no otra izsaka hipotēzi, ka
atoma kodols sastāv no Z skaita protoniem un N skaita neitroniem. .
Kodola lādiņu nosaka protona lādiņu pareizinot ar lādiņa skaitli (atoma skaitli) Z:qK= Ze.
Par izotopiemsauc kodolus ar vienādiem lādiņa skaitļiem Z, bet dažādiem
masas skaitļiem A.
Par izobāriem sauc kodolus ar vienādiem masas skaitļiem A, bet dažādiem lādiņa skaitļiem Z.Par izotoniem sauc kodolus ar vienādiem neitronu skaitiem.
Eksperimentos ar elektronu un neitronu izkliedi no atomu kodoliem
noskaidrots, ka kodola rādiusu var aprēķināt pēc šādas formulas:
R r A=0 3, (12.2) kur r0= 1,2.10-15m.
…