Kodols ir tā šūnas struktūra, kas atbild un nosaka visas šūnas darbību. Tajā atrodas lielākā daļa šūnas ģenētiskās informācijas materiāla - DNS molekulu (vēl DNS atrodas mitohondrijos un augu plastīdās), kura ierakstīta informācija par katru specifiskās šūnas struktūras izveidošanu un tas funkcijām. Šeit notiek DNS transkripcija (RNS sintēze, DNS informācijas pārrakstīšanauz RNS), kas nepieciešamas pēc tam olbaltumvielu sintēzē citoplazmā. DNS replikāze, kad dubulktojas DNS molekulu skaits.
Pierādījumi tam, ka kodols ir galvenā šūnas sastāvdaļa, ir ļoti daudz:
Amēbas, pārdalot uz pusēm, tā puse, kur ir kodols ģenerējas, otra – atmirst;
Hammerlings –Acetābulārija (jūras aļģe 10 -12 cm garas, rizoīdi, kakliņš, cepurīte) (1952.g);
Kings un Brigsa eksperimenti no verdu embrionālās atīstības.
Kodols pirmo reizi aprkastīts 1831. Gadā - Brouns.
Parasti sastopamas vienkodola šūnas, tomēr ir arī tadas šūnas, kur to ir vairāk – aknu un nieru šūnās, vai eitrocītos, kur to vispār nav. Eritrocīti ir diferencētas šūnas, kas rodas eritroblastos kaulu smadzenēs, kur eksocitozes ceļā izvada ārā kodolu. Tie nespēj dalīties bez kodola, tāpēc mirst pec 60-90 dienām, noārdās liesā vai aknās.
Kodolu izmērs un skaits un forma var ļoti atšķirties, pafrasti tas ir 5 mkm liels, aizņem 10 % no šūnas tilpuma. (vārpstveida gludās muskulatūras šūnās kodoli ir iegareni. Fizioloģiski ļoti aktīvās šūnās kodola forma vart būt ļoti sarežģīta, pat izlocīta (piemēram, dziedzeršūnās, lekocītos).
Kodolam ir galvenās sastāvdaļas:
Kodola apvalks;
Kodola sula (Nukleoplazma; karioplazma; kariolomfa);
Hromosomas (hromatīns);
Kodoliņš.
!!!!!Kodolos dažādu pataloģiju gadījumā var novērot ieslēgumus. Tie brīvi novietojas kodola sulā, visbiežak tos veido brīvas vīrusu daļinas vai to grupas, retāk – glikogēna molekulas (vielmaiņas slimības – glikenožu gadījumā).
…