Kognitīvie procesi

Viens no jautājumiem, par kuru visvairāk debatē psiholoģijā ir – kas ir inteliģence? Vārds inteliģence radies no latīņu vārds inter+legere –izvēlēties; vārdu intelligentia tulko kā saprašana, izpratne, atziņa, zināšanas. Bet angļu vārdu intelligence tulko kā prāts, saprāts, intelekts, gara spējas, arī attapība un apķērība. Herberts Spensers raksturoja inteliģenci kā dzīvnieka un arī cilvēka organisma īpašu izziņas spēju, ko viņš izmanto, lai piemērotos apkārtējai videi. Pars (J.A.Parr) uzskata, ka smadzenes ir komplicēts dators; taču ja cilvēka izgatavoto datoru vada programma, tad smadzeņu funkcija ir atkarīga no informācijas, ko cilvēks uztver ar savām maņām. Uzkrājoties pieredzei un atkārtojoties jau kādreiz pārdzīvotajai situācijai, organisms tūlīt rod tai atbildi. Inteliģence – tas ir atrisināt problēmu ātri un viegli; tās spēja slēpjas gudrībā un daudzpusībā, spējā risināt jaunas problēmas. Inteliģence veidojas no daudzām spējām un prasmēm, no prasmes adekvāti reaģēt uz apkārtni. (Voskis,1996, 12.lpp-13.lpp)
Pēc visa lasītā var secināt, ka kognitīvie procesi ir tie, kas apvieno mūsu spējas atcerēties lietas, prast risināt problēmas, domāt un izprast šo pasauli un tajā notiekošos procesus. Šos procesus mēs izmantojam katru dienu, jo mēs vienmēr iemācamies kaut ko jaunu. Kognitīvie procesi ietekmē mūsu uzvedību un tie ir saistīti ar prata spējām. Tie palīdz izskaidrot mūsu darbības, piemēram, kā mēs skaidrojam kādu jēdzienu un sarežģītas lietas.
…