Mikroskopiskā koksnes apskatīšana rāda, ka koksne sastāv no cieši savā starpā saaugušām dažāda veida šūnām, kas izveido koksnes anatomiskos elementus.
Koksnes šūnas iedala divās lielās grupās. Pirmā – parenchimatiskā, otrā – prozenshimatiskā tipa šūnas.
Šūnapvalks ir protoplasta veidojums. Jauns šūnapvalks sastāv no celulozes, kas pieder ogļhidrātu grupai. Dažām šūnām visu mūžu paliek celulozes apvalki, citām līdz ar vecumu apvalki pārveidojas. Visbiežāk tā ir pārkoksnēšanās un kutinizācija.
Šūnapvalku pārkoksnēšanās norisinās, rodoties tanīs īpašai vielai – lignīnam. Bet apvalku kutinizācija jeb pārkorķošanās noris, iegulsnējoties kutinam vai suberinam. Šķiedru šūnapvalkam raksturīga kārtaina uzbūve. Šķiedras šķērsgriezumā mikroskopiski var konstatēt, ka tās apvalks sastāv no 3 dažādām kārtām.
Primārās – pašas ārējās kārtas, kas ar īpašu starpšūnu vielu savieno šķiedras viena ar otru.
Sekundārās – visbiezākās.
Terciārās – samērā plānas iekšējās kārtas.
Visas trīs šķiedru apvalka kārtas atšķiras savā starpā ar lignīna saturu. Primārajā kārtā pārsvarā ir lignīns un pavisam maz celulozes. Sekundārās kārtas sastāvā ir celuloze, hemiceluloze un nedaudz lignīna. Terciārās kārtas sastāvā vienīgi celuloze un hemiceluloze.
…