1. Ar komatu atdala divdabja teicienu.
Te ir līdzsvars, skaidri un noteikti dabas likumi, te visi dzīvo,1 rokās sadevušies,2 bet tur... tur esam mēs, cilvēki, kuri iemācījušies tik precīzi nomērķēt, lai sāpinātu viens otru.
(1., 67. lpp.)
1., 2. – komati atdala divdabja teicienu.
2. Ar komatu atdala vienlīdzīgus teikuma locekļus.
Garas, 1 slaidas egles, krūmu biezoknis, mīksta sūna, ziedoši brūkleņu ceri...
(1., 82. lpp.)
1. – komats atdala vienlīdzīgus teikuma locekļus.
3. Ar komatu atdala apgalvojuma partikulu „Jā”.
Jā,1 ko gan es tur darīju?
(1., 108. lpp.)
1. – komats atdala partikulu „jā”.