-
Komunikācijas teorija - eksāmena jautājumi un atbildes
Nr. | Chapter | Page. |
1. | Teorijas: nozīme, būtība un uzbūves principi | |
2. | Komunikācijas teoriju raksturojumi un virzieni | |
3. | Komunikācijas teoriju gnozeoloģiskās saknes | |
4. | Komunikācijas zinātnes teorētiskā tradīcijas | |
5. | Sistēmu teorija: izpratne par sistēmu un izmantojums teoriju veidošanā | |
6. | Informācijas teorija un kibernētika kā komunikācijas zinātnes teorijas | |
7. | Zīme un valoda komunikācijā: teorētiskās pieejas | |
8. | Vidējā līmeņa teorijas: jēdziena skaidrojums un loma komunikācijas teoriju attīstībā | |
9. | Valodas nozīme komunikācijas teorijā un praksē | |
10. | Komunikācijas semiotiskā izpratne | |
11. | Vēstījuma radīšana, interpretācija un uztvere: teorētiskie skaidrojumi | |
12. | Vēstījuma izpratne: freima analīzes pieeja | |
13. | Vēstījuma izpratne: dienas kārtības pieeja | |
14. | Vēstījuma izpratne: naratīva pieeja | |
15. | Vēstījuma izpratne: stereotipu būtība un izmantojums | |
16. | Mijiedarbība un attiecības komunikācijā (simboliskā interakcionisma pieeja) | |
17. | Vēstījums: sociālās realitātes konstruēšanas aspekts | |
18. | Masu komunikācijas teorijas: vēsture un gnozeoloģiskās saknes | |
19. | Masu sabiedrības un masu komunikācijas teorētisko skaidrojumu attīstība | |
20. | Masu mediji kā sociāla sistēma | |
21. | Masu komunikācijas galvenie pētnieciskie virzieni | |
22. | Masu komunikācijas normatīvās teorijas | |
23. | Ierobežoto efektu perspektīva un galvenās teorētiskās izstrādes masu komunikācijā | |
24. | Attieksmes maiņas teorijas masu komunikācijas teoriju kontekstā | |
25. | Aktīvās auditorijas fenomena skaidrojums un teorētiskās izstrādes | |
26. | Mediju lietojuma un apmierinājuma teorētiskais modelis | |
27. | Indivīda atkarība no medijiem – teorētiskās izstrādes | |
28. | Dienas kārtības teorētiskie skaidrojumi un to pētnieciskais pielietojums | |
29. | Kultivācijas parādība: teorētiskie skaidrojumi | |
30. | Zināšanu plaisas modeļa teorētiskie principi un izmantojums komunikācijas procesu skaidrojumā | |
31. | Komunikācija un kultūra: savstarpējo mijdarbību teorētiskie skaidrojumi | |
32. | Kultūras studijas: teorētiskās pieejas | |
33. | Komunikācijas tehnoloģiju un kultūras mijdarbība: teorētiskie skaidrojumi un praktiskās izpausmes | |
34. | Frankfurtes skolas teorētisko konceptu izmantojums komunikācijas fenomenu skaidrojumā | |
35. | Britu kultūras studiju teorētisko konceptu izmantojums komunikācijas fenomenu skaidrojumā | |
36. | Diskursa teorētiskā izpratne un nozīme komunikācijas procesu skaidrojumā | |
37. | Diskursa analīze: teorētiskās pieejas un izmantojums praksē |
1. Teorijas: nozīme, būtība un uzbūves principi
Teorijas definīcija - savstarpēji saistīti spriedumi, kas dod iespēju saprast un skaidrot, kāpēc notikumi, parādības utt. eksistē/notiek tādā veidā, kādā tās parādās, kā tās veidojušās pagātnē un varētu attīstīties nākotnē
Teorijas ir
simbolisks realitātes atspoguļojums, kura mērķis ir tās aprakstīšana un izskaidrošana
abstrakcijas
konstrukcijas
Ko dara teorijas?
Fenomenu (pārādību/objektu/procesu) nosaukšana
Iespējamību samazināšana
Cēloņu un seku sakarību identificēšana
Fenomenu būtisko/nebūtisko raksturojumu/detaļu sistematizācija
Attiecību, sakarību “kartēšana”
Noteikumu noskaidrošana un ņemšana vērā
Tās cilvēkiem nepieciešamas - Dod sistēmu, kā traktēt, izskaidrot, saprast pieredzi
Sistematizētās zināšanas izmantot nākotnes prognozēšanā
Kopīga valoda
No kā veidojas teorija?
Fenomenu - notikumu, parādību, procesu utt. nosaukšana, apzīmēšana, norobežošana
Koncepts – sistematizēti uzskati/spriedumi/ raksturojumi par kādu fenomenu
Teoriju veidošanas procesi
Datu krāšana, pētījumu atkārtošana – secinājumi
Secinājumu apkopošana, salīdzināšana – teorētiski spriedumi
Teorētisku spriedumu konceptualizēšana
Gatavu teoriju pārbaudīšana – eksperimenti utt.
Jaunu teoriju veidošana, izmantojot esošās teorijas
Teoriju ideālais modelis
Pētnieciskais jautājums
Hipotēzes izvirzīšana
Hipotēzes pārbaudīšana
Teorijas formulēšana
Komunikācijas teoriju raksturojumi un virzieni (likuma, cilvēku darbības, sistēmas)
Likuma pieeja
Pārņemta no dabas zinātnēm
Balstās loģiskajā pozitīvismā:
uzzināt var pieredzē vai
loģiskā spriešanā
Dabā pastāv noteikta regularitāte, ko var novērot vai atklāt
Regularitāte ir likumi
Likumi ir universāli
Likuma pieejas novērtējums
+ prognozēšanas iespējas
+ empīrisko pierādījumu izmantošana
netiek pietiekami ņemta vērā cilvēka un sabiedrības mainīgā daba
Ar vispārinājumiem ne vienmēr var izskaidrot indivīdu rīcību
Komunikācijas procesu norobežošana
Cilvēka darbības pieejas novērtējums
+ indivīda loma
+ izskaidro cilvēku darbības
grūti prognozēt nākotni
Nepietiekamas empīriskās studijas
Sistēmas pieeja - saprast komunikāciju kā integrētu procesu, kurā visi procesi ir savstarpēji saistīti un cits citu ietekmē nosaka
Sistēmas pieejas novērtējums
+ elastīga, ņem vērā daudzus un dažādus faktorus
+ situācijas un konteksta perspektīva
pārāk plaša un vispārināta pieeja
Pietiekami neatspoguļo individuālos, atsevišķos gadījumus.…
pielikumā atbildes no 25.-29.jaut.
Nav aplūkoti 12., 17. un 30.jautājums.
- Komunikācijas teorija - eksāmena jautājumi un atbildes
- Sabiedriskās attiecības - eksāmena atbildes
- Sabiedriskās attiecības un masu saziņas līdzekļi
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Komunikācijas līmeņi. Starppersonu komunikācija
Summaries, Notes for university2
-
Projekta vadlīnijas. Grantu shēmas. Projekta kritēriji un atbilstība kritērijiem
Summaries, Notes for university4
-
Kvalifikācijas eksāmena jautājumi un atbildes (sabiedrisko attiecību menedžments)
Summaries, Notes for university78
-
Psihodinamiskās teorijas
Summaries, Notes for university18
-
Komunikācijas process
Summaries, Notes for university4