Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
1,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:952450
 
Evaluation:
Published: 11.01.2012.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 4 units
References: Not used
Extract

Globalizācijas ietekmē cilvēki mediju izvēlē kļūst neatkarīgāki un bieži skatās vairāk kabeļtelevīzijas vai satelīttelevīzijas piedāvātās programmas, kas apdraud Latvijas televīziju attīstību. Krieviski runājošā auditorijas daļa informāciju galvenokārt iegūst no Krievijas televīzijas, arī par notikumiem Latvijā. Lai gūtu popularitāti, televīzijas izmanto interaktivitāti ar skatītājiem – maksas balsojumi, telefončati TV ekrānā. Līdzīga prakse ir novērojama radio, uz kuru gan klausītāji zvana, nevis sūta īsziņas.
Televīzijai mediatizācijas procesos ir duāla daba – tā ir orientēta gan uz globālajiem, gan lokālajiem telpas attēlojumiem, jo medijiem ir jānodrošina arī nacionālās identitātes apzināšanās. Reģionālo mediju saikne ar auditoriju ir ciešāka nekā nacionālajām vai tikai Rīgā pieejamajām televīzijām, jo tie strādā tajā pašā vidē, kurā dzīvo skatītāji.
Radio būtiskākā iezīme ir tirgus sadalījums pēc auditorijas valodas – Rīgā vairāk klausās radio krieviski, bet citur Latvijā latviski. Turklāt pierādās, ka Latvijā raidošie radio spēj apmierināt krievvalodīgo publikas intereses labāk nekā televīzijas. Radiostaciju rīta programmas, kas parasti ir nepiespiestā stilā veidotas, iekļaujot sarunas ar klausītāju, mēdz būt neprofesionālas un vienveidīgas.
Mediju koncentrēšanās – viens mediju uzņēmums darbojas dažādos mediju produktos un tirgos. Būtiska problēma, kas kavē elektronisko mediju veiksmīgu attīstību, ir nepietiekamais reklāmas tirgus, līdz ar to ienākumi ir salīdzinoši nelieli, kamēr izmaksas aug. Digitālās televīzijas ieviešanai ir divas problēmas: procesa dārdzība, lai gan skatītājs neredz acīmredzamus uzlabojumus, un digitālās TV morālā novecošanās salīdzinājumā ar interneta televīziju. Par radio tehnoloģisko uzlabošanu gan vēl netiek runāts.
Arī radio attīstību apgrūtina reklāmas tirgus, kurā radio daļa samazinās, bet izmaksas aug, ieskaitot pieaugošo maksu par autortiesībām.
Latvijas sabiedrībai šobrīd elektroniskajos medijos trūkst daudzveidīguma un atbilstības cilvēku interesēm un vajadzībām, tāpēc tā samazina nacionālo elektrisko mediju lietojumu.

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −2,48 €
Work pack Nr. 1248245
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register