Visās bijušās PSRS republikās komunistisko režīmu sabrukumos liela nozīme ir Mihaela Gorbačova realizētajai politikai, kas paredzēja brīvāku pieeju, varas decentralizāciju un ekonomiskās reformas visās PSR. Gorbačovs politisko eliti nostādīja fakta priekšā, ka apkārt ir reāla politiskā, sociālā un ekonomiskā pasaule, nevis mikroklimats, kuru vienmēr ir sagādājuši politiķi visiem PSR iedzīvotājiem, kā labajā, tā sliktajā nozīmē. Tieši Gorbačova reformas pievērsa Rietumvalstu uzmanību Padomju režīmam, kas izrādījās vardarbīgs, ekonomiski neizdevīgs un neparocīgs politiskajām un sociālajām pārmaiņām. Ekspansijas politika Rietumiem likās ļauna un nepieņemama un Gorbačova vēlme mainīt situāciju simpatizēja Rietumvalstīm un deva signālu Padomju Krievijas okupētajām valstīm, ka ir iespēja atgūt neatkarību. Bija trīs īpašas lietas, kuras vēlējās mainīt Gorbačovs: politiskās pārmaiņas, militārā spēka nepielietošana un birokrātijas samazināšana, kuras viņš uzsvēra savā 1989.gada runā Eiropas Padomei Strasbūrā oponējot Brežņeva doktrīnai.