Lai izvairītos no konfliktiem sarunas laikā nevajag dominēt. Dominēt var dažādi: ar vārdiem, pozu, toni. Tas, kurš dominē, maz dzird, t. i., maz saprot no tā, ko viņam saka, bet tas, pret kuru ir vērsta dominēšana, apjūk un pāriet psiholoģiskajā aizsardzībā. Nedodiet vaļu emocijām. Kad uzvar emocijas, prāts notrulinās. Cilvēks ar trulu prātu slikti saprot to, ko viņam saka, turklāt viņš piespiež partneri mānīties un pat melot. Kad jūs jūtat, ka situāciju sāk pārvaldīt emocijas, padomājiet par savu partneri. Nesteidzieties iebilst. Dodiet iespēju partnerim pateikt visu, ko viņš ir gribējis teikt. Visu apsveriet un tikai tad izvirziet iebildumus. Kad runātāju pārtraucam, lai iebilstu, rīkojamies nepārdomāti. Pirmkārt, pārtraukuši cilvēku, kurš nav paspējis izteikties, mēs izraisām viņā pāridarījuma izjūtu. Tieši tā neļauj cilvēkam piekrist mūsu iebildumiem. Pavisam cita lieta ir izvirzīt iebildumus pēc tam, kad partneris savu domu ir pateicis. "Izlādējies" cilvēks ir gatavs uzklausīt mūsu argumentāciju. Otrkārt, ja uzmanīgi klausīsimies, varbūt ari iebilst nevajadzēs: uzmanīga un pacietīga klausītāja ietekmē oponenta entuziasms apdziest. Neieņemiet "aizsardzības pozu". Kad klausītājs sakrusto rokas uz krūtīm, savelk muskuļus, saspringst, viņš "aiziet aizsardzībā". Patiešām, dažādu ķermeņa daļu sasprindzināšana liecina par nepiekrišanu. Runātājs bez pūlēm to redz un saprot, un tāpēc izmanto savus aizsardzības līdzekļus — noslēdzas. Atcerieties, ka sarunā vienmēr vajag atrast laiku pauzēm. Pirmkārt, pauze ir vajadzīga, lai partneris varētu iesaistīties sarunā, otrkārt, lai apslāpētu savas paša emocijas.…