Mums katram cilvēkam dzīves laikā notiek kāda krīze, kuras laikā iekšēji rodas konflikti, kas nereti arī pārvēršas par savstarpējiem konfliktiem. Šie savstarpējie konflikti vispirms norisinās starp partneriem, jo ja vienam iekšēji ir konflikts ar savām vērtībām un realitāti un šis cilvēks iet runāt ar savu dzīves partneri. Protams, vispirms atbalstu meklēs savā līdzcilvēkā. Taču pastāv varbūtība, ka otrs nemaz nesaprot, ko no viņa vispār grib un gaida un līdz ar to rodas sadzīviski konflikti, kas ir kā aizsargreakcija, ka tas otrs tika nesaprast un nenovērtēts. Līdz ar to rodas dažādi pārmetumi, neizteikti vārdi un atsvešinātība.
Kā to visu atrisināt? Vienīgais veids ir runāšana. Jābūt atklātam vienam pret otru, jāstāsta viss, kas sakrājies un kas satrauc, jo otrs cilvēks nespēj būt gaišreģis un nolasīt otra domas un sajūtas. Nereti tomēr pēc otra uzvedības ar var pateikt, ka ar to cilvēku kaut kas nav, ka kaut kas viņu satrauc, bet šis otrs var savas iekšējās sajūtas arī veiksmīgi slēpt. Toties otram ir jābūt saprotošam un jāuzklausa. Kaut tajā brīdī varbūt nevar neko ieteikt vai palīdzēt, bet viens solis būs sperts uz piekšu.
…
