Iepērkoties mēs esam ievērojuši, ka ir liela viena veidu preču daudzveidība, piemēram, maizes izstrādājumiem, turpretī pasta pakalpojumus veic tikai Latvijas pasts un dažas starptautisko pārvadājumu firmas. Tas ir tāpēc, ka pastāv dažādas tirgus struktūras ar noteiktu konkurences pakāpi. Līdz ar to cenas lielumu ietekmē ne tikai noteiktas preces pieprasītais un piedāvātais daudzums, bet arī konkurence. Tā ir neatņemama tirgus ekonomikas sastāvdaļa, galvenais stimuls attīstīt ražošanu (pakalpojumus), efektīvi saimniekot. Vārds konkurence ir cēlies no latīņu vārda concurrence, kas nozīmē cīņu starp konkurentiem. Konkurenti, rakstīts LR Konkurences likumā, ir divi vai vairāki tirgus dalībnieki, kas sacenšas vai atrodas tādos apstākļos, kuros tie var sacensties viena veida vai savstarpēji aizstājamu preču ražošanā vai realizācijā konkrētajā tirgū. Konkurence ir cīņa starp konkurentiem par visizdevīgākajiem preču pārdošanas un pirkšanas nosacījumiem. Tā ir divu vai vairāku personu vai arī organizāciju mēģinājumi iegūt vienas un tās pašas preces, pakalpojumus vai ražošanas un finanšu resursus. Tas nozīmē, ka patērētāji konkurē ar citiem patērētājiem, bet ražotāji konkurē ar citiem ražotājiem. Ekonomiskajā literatūrā tiek apskatīti šādi konkurences veidi: pilnīgā konkurence, monopolistiskā konkurence un nepilnīgā konkurence, kurā ietilpst monopols un monopsons, oligopols un oligopsons. Tirgus struktūra ir noteikta konkurences pakāpe tirgū, kas atrodas diapazonā starp lielu skaitu pircēju un pārdevēju līdz pat dažiem vai vienam pārdevējam un pircējam. Terminu tirgus struktūra lieto, lai parādītu, cik liela ir konkurence noteiktā tirgū. Tirgus struktūra ietekmē cenu līmeni, iepirkuma apjomu un uzņēmuma peļņu. Lai raksturotu tirgus struktūru, to vai citu konkurences veidu, parasti tiek piemēroti šādi kritēriji: pircēju un pārdevēju skaits, kas darbojas tirgū; drošas informācijas pieejamība; pircēju un pārdevēju slepenas vienošanās iespējas; realizējamā produkta veids; iespēja iekļūt tirgū un atstāt to.1
Patērētāja ieguvums ir lielāks, ja viņam ir iespēja izvēlēties preci tirgū, kurā ir liela šīs preces daudzveidība. Ekonomisti šādu tirgu dēvē par augstas konkurences tirgu un iedala to divos veidos: pilnīgā konkurence un monopolistiskā konkurence. Pilnīgā konkurence ir ideāla tirgus struktūra, kurā pircēji vai patērētāji un ražotāji vai pārdevēji konkurē tieši viens ar otru, pilnībā pakļaujoties pieprasījuma un piedāvājuma likuma darbībai. Pilnīga konkurence iespējama, ja neatkarīgi viens no otra tirgū darbojas daudz pircēju un pārdevēju; pārdevēji piedāvā identisku produktu tirgū; pircēji ir labi informēti par piedāvātajām precēm un pakalpojumiem tirgū. …
