Neatņemama tirgus ekonomiskā sastāvdaļa, kuras tirgus pat nebūtu iedomājams ir konkurence. Konkurence pastāv gan starp pārdevējiem un ražotājiem, gan starp patērētājiem, cenšoties pārdot vai iegūt preces vai pakalpojumus pa visizdevīgāko cenu un nosacījumiem. Pastāv dažādi konkurences veidi kā pilnīgā konkurence, monopolistiskā konkurence un nepilnīgā konkurence, kurā savukārt ietilpst monopols un monopsons, oligopols un oligopsons. Lai raksturotu kādu no konkurences veidiem, tiek izmantoti vairāki kritēriji. Tādējādi konkurences veidi tiek vērtēti pēc tirgū darbojošos pircēju vai pārdevēju skaita, drošās informācijas pieejamības, realizējamā produkta veida, kā arī pēc iespējas iekļūt un izkļūt no tirgus. Savukārt, lai noteiktu cik liela ir konkurence attiecīgajā tirgū tiek izmantota tirgus struktūra, kas ietekmē cenu līmeni, iepirkumu apjomu un uzņēmuma peļņu1 .
Viens no tirgus veidiem, kurā pircēji vai patērētāji un ražotāji vai pārdevēji konkurē tieši viens ar otru , pilnībā pakļaujoties pieprasījuma un piedāvājuma likuma darbībai pilnīgā konkurence. Tomēr tā ir tikai iespējama, ja tirgū neatkarīgi vienam no otra darbojas daudz pārdevēju un pircēju, piedāvātais produkts pārdevējiem ir vienāds un pircēji ir labi informēti par to, kā arī paši pārdevēji var viegli gan iekļūt, gan atstāt tirgu. Tādējādi lielais pircēju un pārdevēju skaits nodrošina augstu konkurences pakāpi, kas neļauj izveidoties slepenām vienošanām, kā rezultātā preces ir nopērkamas tikai par tirgus līdzsvara cenu. Pilnīgas konkurences apstākļos funkcionējošs uzņēmums ir ieinteresēts iegūt maksimāli iespējamo peļņu par saražoto preci vai pakalpojumu2 .
Savukārt pilnīgi pretēja tirgus struktūra pilnīgai konkurencei ir nepilnīgā konkurence. Tā iedalās divos veidos, kuri ir oligopols un oligopsons un monopols un monopsons. Oligopola tirgus struktūrā dažas relatīvi lielas firmas ražo vai pārdod visas vai lielāko daļu preču vai pakalpojumu konkrētajā tirgū, savukārt jaunu firmu iekļaušanai šajā tirgū ir diez gan apgrūtinoši, turklāt daži no oligopoliem ražo viendabīgus produktus, kamēr citi ražo neviendabīgus. Konkurence šādā tirgus veidā ir neliela, tāpēc tā ir piemērota, piemēram, naftas pārstrādes, kā arī automobiļu un datoru ražošanas nozarēs. …
