1. FILOZOFIJAS RAŠANĀS APSTĀKĻI UN NOLŪKS. Filozofija ir pasaules izzināšanas forma, teorētisks pasaules skaidrojuma veids, kas radies 6./5. gs. p.m.ē. trīs dažādās vietās: Senajā Grieķijā, senajā Ķīnā, senajā Indijā. Tā radās, lai meklētu un dotu atbildes uz eksistenciālajiem (mūžīgajiem) jautājumiem, kuri pastāv cilvēkam. Šie jautājumi ir, piemēram: Kas ir cilvēks? (grieķu uzskats – sastāv no 2 daļām:mirstīga ķermeņa, dvēseles; kas notiek ar dvēseli? Kas es esmu? Kāda ir dzīves jēga? Kas ir nāve? Kā izzināt šo pasauli? u. tml.
Lai filozofija varētu rasties kādā sabiedrībā ir jāpastāv noteiktiem apstākļiem:
• pietiekami augsti attīstīta sabiedrība;
• sabiedrībā ir demokrātijas iezīmes.
Līdz ar to var secināt, ka šādi apstākļi pastāvēja šajās trīs teritorijās.
Grieķijas garīgās dzīves telpa bija aizpildīta ar mitoloģiju (mīti), tautas dzīves ziņu (dzīves gudrība no vienas paaudzes otrā), agrīno literatūru un kultūru, reliģiju, tāpēc filozofija no šīs telpas izstumj mitoloģiju. Respektīvi, filozofija radās, noārdoties mitoloģijai. Bet mītiskā domāšana vēl ļ. ilgi ietekmēja filozofijas attīstību.
2. FILOZOFIJAS IEDALĪJUMA VEIDI. LOMA CILVĒKA DZĪVĒ.
Ir daudz veidu, kā iedalīt filozofiju. Atspoguļošu 6 no tiem.
1.) Pēc filozofijas piederības konkrētai kultūrai:
• Austrumu (Ķīnas/Indijas u.c.)
• Rietumu (Klasiskā/Modernā). Klasisko var iedalīt periodos, periodus posmos.
2.) Pēc tā, ko filozofija uzskata par galveno izziņas procesā:
• Empīriskā (galvenais izziņā ir pieredze, ko veido ar sajūtām);
• Racionālā (galvenais izziņā ir prāts).
3.) Pēc tā, kas atrodas filozofijā atspoguļotās pasaules pamatā:
• Materiālistiskā jeb materiālisms (uzskats, ka pasaules pirmsākumu veido materiālais, ko veido atomi, molekulas, elementārdaļiņas, ko caurstrāvo spēku lauki);
• Ideālistiskā jeb ideālisms (uzskats, ka pasaules pirmsākumu veido ideālais, bezmiesiskais, garīgais).
4.) Pēc tā, cik daudz pasaules pamatu ir filozofijā:
• Monisms (1 pasaules uzskats);
• Duālisms ( 2 pasaules uzskati, kā tas ir, piemēram, R. Dekarta filozofijā);
• Plurālisms (filoz. veido vairāki pasaules uzskati);
• Ultraplurālisms (filoz. veido ļoti daudzi pasaules uzskati).
5.) Pēc tā, vai filozofijā atspoguļotā pasaule ir saprātīga:
• Racionālisms (pasaules sākums ir saprātīgs);
• Iracionālisms (pasaules sākumā bijis kas nesaprātīgs).
6.) Pēc filozofijas piederības tautai:
• Franču filozofija;
• Vācu filozofija;
• Krievu filozofija;
• Latviešu filozofija u.c.
Filozofijas lomu cilvēka dzīvē nosaka tas, kāda ir konkrētā cilvēka attieksme, vai viņš grib vai negrib no filozofijas ko sagaidīt. Filozofijai ir vairākas funkcijas:
1.Pasaules uzskata funkcija. Filozofija sniedz atbildes uz ļoti daudziem cilvēku jautājumiem par pasauli, cilvēku, dzīves jēgu, ja cilvēks grib atbildes atrast, līdz ar to filozofija veido arī cilvēka pasaules uzskatu – vispārinātu atziņu kopumu par pasauli, cilvēka vietu tajā. Pasaules uzskata struktūra sastāv no zināšanām, pārliecības un rīcības.
2.Izziņas metodoloģiskā funkcija. Filozofijā ļ. liela nozīme ir izziņas procesam, filozofija pēta jautājumus par zināšanu veidošanos un apziņas vietu šajā procesā. Ar šo filozofijas funkciju saistītas vairākas apakšnozares, kā gnozeoloģija, epistemoloģija u.c.
…
