1. Absolūtisms un tā ietekme kultūrā, politikā, mākslā.
Absolūtisms - Neierobežota monarhija, valdīšanas forma, kur augstākā vara neierobežoti pieder vienai personai — monarham.
Absolūtisms disciplinēja un apvienoja pavalstniekus- gan politiskā, tiesiskā, reliģiskā, gan kultūras ziņā. Par īpaši labi organizētu sistēmu absolūtisms izveidojās Francijā- tas atklājās kā cieša visu tā veidojošo elementu savstarpēji sasaistīta sistēma, kas demonstrēja konsekventi realizētu racionālu un neierobežotu valdnieka gribu. Uzvara pār frondu un Spāniju, propaganda un valdnieka sakralizācija radīja priekšnoteikumus valsts un valdnieka identifikācijai, kā arī gatavībai pieņemt šādu identifikāciju no pavalstnieku puses. Praktiskajā politikā absolūtisms izpaudās tā ,ka pārvalde, ierēdniecība un karaspēks tika orientēts uz vienu atskaites punktu, bet pati valsts- racionalizēta un modernizēta. Absolūtisms lielākā vai mazākā mērā atcēla dižciltīgo reģionālo autonomiju, un valdnieks savu varu balstīja uz buržuāziju, kuras kapitāls un personiskā palīdzība sekmēja absolūtā monarha „augšupeju”. „Viens Dievs, viena ticība, viens likums, viens valdnieks.”
Absolūto monarhiju uzplaukums bija cieši saistīts ar moderno valstu veidošanos, to teritoriālo robežu noteikšanu un nacionālo konsolidāciju laikā, kad spēki, kas nodrošināja kārtību agrākos laikos, vairs nebija spējīgi kavēt teritoriālo un sociālo dezintegrāciju, garantēt iekšējo un ārējo drošību. Svarīgs absolūtās monarhijas faktors bija pastāvīga karaspēka izveidošana. Armija pārtapa par vienotu veselumu, kas pakļāvās centralizētai varai. Absolūtisma laikmetā mieru uztvēra kā īslaicīgu stāvokli, intervālu starp kariem. Karu mērķis bija jaunu teritoriju iekarošana.
Reprezentācijas galmā absolūtisma laikmeta valdniekiem kļuva par politisku līdzekli, kā saglabāt savu varu iekšpolitikā un prestižu starptautiskajā dinastiju cīņā- sacensībā, kur smaguma centrs bija arhitektūra- valdnieku aktivitātes celtniecības jomā (pilis, operu nami, oranžērijas, izpriecu pilis utt) uzrādīja viņu politiskās varas pakāpi. Luija XIV Versaļa pauda Francijas konsolidācijas ideju.
Saules karaļa Luija XIV kulta popularizēšanai nozīmīga loma bija ne tikai presei, karaļa braucieniem uz dažādām pilsētām un pieņemšanām. Tika nodibināta sava veida „slavināšanas ministrija”, kas nodarbojās ar karaļa tēla veidošanu un izplatīšanu. To nodrošināja arī Zinātnes un Mākslas akadēmiju nodibināšana- pats karalis bija to mentors.
2. Racionālisms kā filozofisks pasaules uzskats- radikāls apvērsums cilvēka domāšanā.
Racionālisms filozofiskā izpratnē ir uzskats, ka zināšanu un spriedumu pamatā par apkārtējo pasauli un tajā notiekošajiem procesiem ir cēloņsakarības. Citiem vārdiem, katrai vērojamai parādībai, notikumam vai procesam ir konkrēts cēlonis …
