Konspekts par Konstantīnu Staņislavski

6. Galvenie Staņislavska aktiermākslas principi?
• K. Staņislavskis sāka radošo darbu kā amatieru teātra aktieris, cenšoties savos radītajos tēlos tuvināties konkrētām dzīvē novēroto cilvēku izturēšanās niansēm. Šī praktiskā pieredze bija neatsverams atbalsts, pievēršoties režijai Maskavas Dailes, kur tika radīts Eiropas skatuves mākslas vēsturē novatorisks modelis, apvienojot repertuāra teātri un studijas tipa teātri, kurā nepārtraukti tika veikti estētiski eksperimenti.
• K. Staņislavska aktierspēlē un režijā dominējošā pieeja bija naturālisms, taču viņa darbībā iezīmējās arī citu virzienu izpratne un pārvaldīšana.
• Tas sastāv no trim galvenajiem momentiem: “iespaidu uztveres”, “to pārstrādāšanas” un “jaunradīšanas”. Atšķirīgas ir tikai jaunrades izpausmes – dramaturgs kā jebkurš cits literāts raksta ar spalvu uz papīra, bet aktieris “rada savus darbus ar vibrējošiem nerviem no dzīvas miesas”.
• K. Staņislavskis atklājis, ka tikpat svarīgi aktierim ir iepazīt un izpētīt sevi, savu iekšējo pasauli – iespējams, līdz pat zemapziņas dzīlēm.
• Staņislavska aktiermākslas sistēma sastāv no divām atsevišķām, bet cieti saistītām daļām – “Aktiera darbs ar sevi” (aktierim jāspēj valdīt pār savu dvēseli, uzmanību un ķermeni) un “Aktiera darbs ar lomu” (izprast vielu, atrast vērtīgāko un nozīmīgāko, saplūst ar lomu, atslēgt to).
…