Konspekts par morfoloģijas teoriju

1.Latviešu valodas vārdšķiras, to grupējuma principi un iedalījums. Vārdšķiru homonīmija.
Morfoloģijas uzdevums ir visus valodā esošos vārdus pēc noteiktiem principiem un pazīmēm sagrupēt vārdšķirās. Vārdšķiras ir leksiski gramatiskas vārdu grupas. Latviešu valodā vārdu dalījumu vārdšķirās nosaka vairākas pazīmes, svarīgākās no tām:
Semantiskā pazīme – vārda vispārīgā leksiskā nozīme, katrai vārdšķirai piemīt noteikta rakstura nozīmes, piemēram, lietvārdu leksiskā nozīme ir priekšmetiskums, skaitļa vārdiem – daudzuma apzīmēšana, darbības vārdiem – stāvoklis vai kustība utt.
Morfoloģiskā pazīme –gramatiskās kategorijas, kuras piemīt vārdšķirām. Vienas un tās pašas gramatiskās kategorijas var piemist vairāku vārdšķiru vārdiem (nominālās kategorijas – dzimte, skaitlis, locījums – piemīt lietvārdiem, skaitļa vārdiem un īpašības vārdiem, tomēr šīs kategorijas izpaužas citādi katrā vārdšķirā.
Sintaktiskā pazīme – katrai vārdšķirai raksturīgas savas sintaktiskās nozīmes, piemēram, īpašības vārds visbiežāk teikumā ir apzīmētājs, apstākļa vārds parasti ir apstāklis utt. Partikulas, saikļi un izsauksmes vārdi teikuma locekli neveido.
Vārddarināšanas pazīme – katrai vārdšķirai raksturīgi piedēkļi, piemēram, lietvārdam raksturīgi piedēkļi -šan-, -niek-, -tāj- u.c., kuri nav raksturīgi nevienai citai vārdšķirai, darbības vārdiem raksturīgs piedēklis -inā- u. tml.
Ievērojot visas šīs pazīmes, vārdus grupē 10 vārdšķirās: lietvārdi, īpašības vārdi, darbības vārdi, skaitļa vārdi, vietniekvārdi, apstākļa vārdi, prievārdi, saikļi, partikulas, izsauksmes vārdi.
Arī vārdšķiras ir iedalāmas dažādās grupās pēc dažādiem principiem un pazīmēm. Visbiežāk tiek izmantots vārdšķiru dalījums pēc patstāvīguma.…