1. 19. gs filosofijas virzieni, uzskatu sistēmas, un kustības, to izpausmes un ietekme uz kultūras procesiem.
*Konservatīvisms - turēšanās pie vecās iekārtas, novecojušās kārtības; sastingums, progresīvu pārmaiņu nepieciešamības noliegšana zinātnē, tehnikā, politikā, kultūrā utt. sargā vēsturiski izveidojušās sabiedriskās dzīves formas pret jauninājumiem un balstās uz tradicionālām ģimenes, reliģijas, nācijas un paklausības varai principiem.
*Liberālisms – politisks virziens, kas tika balstīts uz apgaismības uz franču revolūcijas idejām, liberāļi vēlējās iegūt cilvēkiem dažādas tiesības un brīvības. Liberāļus parasti pārstāvēja inteliģence. Galvenā doma – vislabāk valsti var pārvaldīt inteliģenti cilvēki, kuriem ir privātīpašums. Parastajā sarunvalodā par liberālismu sauc iecietīgu, miermīlīgu attieksmi pret kādu negatīvu parādību.
*Nacionālisms – ideoloģija, kas uzskata nāciju par cilvēka sociālās dzīves pamatu. Rodas kā aizsargkustība Franču revolūcijā, tautas apvienošanās cīņai pret iekarotājiem. Patriotisms, parādās vārds „tēvzeme”, notiek cīņas valsts dēļ. Nacionālismam raksturīga noteiktas grupas locekļa piederības izjūta, apziņa, ka cilvēks pieder kādai noteiktai tradīcijai, valstij.…