Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
6,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:899093
 
Evaluation:
Published: 02.04.2007.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: n/a
References: Not used
Extract

Korozija un tās kontrole ir viena no nozīmes ziņā galvenajām problēmām visiem lidaparātu lietotājiem. Korozija pirmkārt vājina konstrukciju daļas, kuras pēc tam ir jānomaina vai jāatjauno, lai izturētu lidojumu slodzes. Šādas nomaiņas un atjaunošana ir dārga, prasa laiku, un rada neplānotu lidojumu aizkavēšanos.
Vairums metālu dabā eksistē kā ķīmiski savienojumi tādi kā oksīdi vai hlorīdi. Piemēram alumīnijs nekad dabā nav sastopams tīrā veidā, bet tas jāizdala no rūdas tādas kā alumīnija oksīds (Al2O3). Bet kad tīram alumīnijam ļauj saskarties ar citiem elementiem, tas savienojas ar skābekli un atkal pārvēršas atpakaļ par alumīnija oksīdu. Tādējādi korozija vienkārši ir process, kura rezultātā metāli atgriežas savā dabiskajā stāvoklī.
Korozija ir dabiska parādība, kad metālu ķīmiskās vai elektroķīmiskās iedarbības rezultātā pārvērš metāla savienojumā, tādā kā oksīds, hidroksīds vai sulfāts. Vielas, kuras izsauc koroziju, sauc par korozijas aģentiem. Ūdens vai sāli saturoši ūdens tvaiki atmosfērā savienojas ar skābekli veidojot visizplatītākos korozijas aģentus. Stipri korozīvie aģenti ir skābes, sārmi un sāļi.
Dažādiem metāliem korozija ir atšķirīga. Piemēram, uz alumīnija sakausējumiem un magnija tā parādās kā virsmas padziļinājumi un izkodinātas vietas, bieži kopā ar pelēka vai balta pulvera nosēdumiem. Turpretī uz vara un vara sakausējumiem korozija veido zaļganu pārklājumu, bet uz tērauda sarkanīgu rūsu. Kad korozijas nosēdumi tiek noņemti, metāla virsma var izrādīties saēsta vai iedobta atkarībā no agresijas ilguma un stipruma. Ja tā ir pietiekami dziļa, padziļinājumi var kļūt par vietām, kur veidojas plaisas. Daži korozijas veidi var izplatīties zem virsmu pārklājumiem līdz detaļa salūzt.
Pēc apkārtējās vides iedarbības rakstura detaļas var tikt pakļautas atmosfēras, šķidruma vai gāzes korozijai. Atmosfēras korozijai tiek pakļautas lidmašīnas ārējās detaļas (apšuve, propelleris, šasijas detaļas uc.) pateicoties mitra gaisa, lietus, rasas utt. iedarbībai. Šķidruma korozija ir raksturīga detaļām, kuras ekspluatācijā saskaras ar šķidrumiem (hidrauliskās, dzesēšanas, pretapledošanas utt. sistēmās). Gāzes korozija notiek sakarsētu gāzu iedarbības rezultātā, piemēram, uz reaktīvā dzinēja detaļām (darba un sprauslas lapstiņas, degkamera utt.).
Pēc fizikāli-ķīmiskās nozīmes koroziju iedala uz ķīmisko un elektroķīmisko. Ķīmiskā korozija ir ķīmiskā metālu mijiedarbība ar apkārtējo vidi, kurā galvenais process ir metālu oksidēšanās. Elektroķīmiskā korozija ir sagrūšanas process apstākļos, kad metāli saskaras ar šķidrumiem, kuriem ir jonu vadītspēja, t.i. elektrolītiem.…

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register