1. Ārpusgalaktikas astronomija
1.1 Zvaigžņu pasaule
19. gadsimta sākums. Ir zināms, ka zvaigznes atrodas ārkārtīgi tālu. Ir izmērīti attālumi līdz tuvākām zvaigznēm (no paralaktiskajiem novērojumiem, Beselis). Domājams, ka zvaigznes veido milzīgu struktūru – Galaktiku. Tiek zīmētas pirmās Galaktikas “kartes” (Heršelis). Galaktika tiek uzskatīta par visu, kas Visumā pastāv, jo nav pretrunā runājošo datu. Visums tiek uzskatīts par statisko, jo nav pretrunā runājošo datu. Izmantojot cefeīdas, novērtē attālumu skalu Galaktikas iekšienē.
1.2 Galaktiku klasifikācija
Novērojot daudzas galaktikas, tiek izveidota empīriskā t.s. Habla klasifikācija. Tajā izšķir spirālās, eliptiskās un neregulārās galaktikas. Ir arī galaktikas ar baru. Tā nav evolūcijas secība. Galaktiku tipu parametri (2. att.) – gāzes un putekļu sastāvs, zvaigžņu vecums un skaits, cik procentu sastāda šo tipu. Zvaigžņu orbītas spirālās un eliptiskās galaktikās. Spožuma profili. Rotācijas līknes. Tumšās matērijas nepieciešamība.
…