Kā zināms, krāsas lieto telpu iekšējai un ārējai apdarei un mēbeļu krāsošanai. Krāsas izmanto mākslinieki. Tās lieto audumu, apavu rūpniecībā, plastmasu ražošanā, poligrāfijas rūpniecībā, pārtikas rūpniecībā un citur. Katrā no šīm lietošanas jomām krāsām tiek izvirzītas citas prasības. Taču kopīgais visām tām – to sastāvā ietilpst krāsviela.
Krāsvielas var iedalīt pēc to ķīmiskā sastāva, pēc izcelsmes (dabiskās un sintētiskās), pēc šķīdības ūdenī, pēc krāsošanas procesa īpatnībām u.c.
Pēc ķīmiskā sastāva krāsvielas iedalās:
azokrāsvielās,
trifenilmetāna krāsvielās,
indigoīdās krāsvielās,
nitrokrāsvielās u.c.
Vielas krāsa ir saistīta ar tās spēju absorbēt gaismu spektra redzamajā daļā (400-800 nm). Šādu vielas spēju nosaka noteiktu atomu grupu – hromoforo grupu uzbūve. Svarīgs ir šo grupu savstarpējais novietojums, saistība ar aromātiskajiem gredzeniem u.c. Šāda homoforā grupa absorbē noteikta garuma gaismas viļņus un piešķir savienojumam krāsu.
Bieži hromoforā grupa nepiešķir pietiekami spilgtu krāsu, tad molekulās ievada dažādus aizvietotājus – krāsu pastiprinošās – auksohromās grupas.
Starp azokrāsvielām ir arī kancerogēni savienojumi. Tam ir īpaši svarīga nozīme, izvēloties pārtikas krāsas. Piemēram, ilgu laiku margarīna krāsošanai dažas valstīt lietoja krāsvielu „sviesta dzeltenais”, līdz atklāja tā kaitīgumu.
…
