Krievija

Krievijas vēsture
Līdz 9.gadsimtam Krievijas teritorijā bija izkliedētas austrumslāvu ciltis, kuras apdzīvoja neauglīgus purvus, mežus un stepes. 882.gadā vikings Oļegs iekaroja Kijevu un izveidoja to par pirmās senkrievu valsts galvaspilsētu. Kijeva bija nozīmīgs tirdzniecības centrs ceļā starp Baltijas jūru un Melno jūru.
988.gadā Kijevas kņazs Vladimirs pieņēma kristietību, kas kļuva par valsts reliģiju. Krievijā to dēvēja par pareizticību.
13.gadsimtā milzīgs mongoļu karaspēks izpostīja lielu daļu Krievzemes. Mongoļu uzliktos nodokļus ievāca krievu kņazi. Reizi gadā mongoļu karaspēks ieradās tiem pakaļ. Šīs nodokļu ievākšanas metodes lika pamatus cietsirdīgai valdīšanas sistēmai Krievijā. Pēc mongoļu padzīšanas 15.gadsimtā par Krievijas galvaspilsētu kļuva Maskava. Sākot ar 14.gadsimtu iekarojumu rezultātā paplašinājās Krievijas teritorija. Viens no šīs espansijas mērķiem bija neaizsalstošu ostu iegūšana. Tādas piederēja Krievijas kaimiņvalstīm pie Baltijas un Melnās jūras, un to dēļ tika sarīkoti daudzi postoši karagājieni. Jauniekarotajās zemēs uz dzīvi apmetās krievu kolonisti. Turpmākajos 300.gados cari iekaroja jaunas zemes, un Krievija kļuva par lielāko valsti pasaulē. Tomēr tās rūpniecība un lauksaimniecība bija atpalikusi. Pēc 1861.gada Krievija lēnām sāka modernizēt savu dzīvi, tomēr atšķirība starp tautas nabadzību un cara labklājību bija milzīga.
1917.gada Februāra revolūcija gāza caru. Tā paša gada oktobrī komunisti pārņēma varu, un līdz pat 1991.gadam Krievijā bija lielākā republika Padomju Savienībā. Pēc Padomju Savienības sabrukuma Krievija atkal kļuva pilnīgi pastāvīga valsts.…