Krusta kari Baltijā. Vikingu laiku beigas 11.gs. ir ari jauna laikmeta sākums R. Eiropā: militāri to iezīmē krusta kari, politiski - teokratiskais cēzarisms, saimnieciski - pilsētu un namnieku kārtas augšana. Šīs renesanses darbības lauks ir Vidus jūrā, kur pāvesti pulcina krustnešus svētam karam pret musulmaņiem; tur formējas bruņinieku ordeņi un krustnešu ostas Venecija, Dženova un Marseļa izaug par pasaules tirdzn. centriem. Ticībā, ka atnācis laiks nodibināt debesu valstību, Eiropa maršē pret neticīgiem, maršē uz A-iem, lai gūtu peļņu Āzijā. Šī kustība turpinās un vēl pieņemas 12.gs., kad svētais kaŗš tiek paplašināts un pārnests ari uz Baltijas telpu. Atsaukdamies uz sv. Augustinu, kas mācīja “compelle intrare” (piespied ieiet - īstā baznīcā), Bernards no Klervo prasa neticīgo “atgriešanu” varas līdzekļiem. Viņa ierosmē tiek dibināti nevien jauni mūku un brurņnieku ordeņi, bet ari organizēts 2. krusta karš (1147-49). To tūliņ uztver sakšu firsti (Albrechts Lācis, Indriķis Lauva u.c.), lai ar pagānu misijas ieganstu uzsāktu koloniālo ekspansiju uz A-iem pāri Elbai. Ar saukli “kristīties vai mirt” sakši 1147 rīko krusta karu pret Baltijas slaviem - vendiem, kuŗus izkauj vai deportē. 1156 viņu zeme Vagrija ir jau iekļauta Holšteinas grāfistē, un tās ostu Stargardu - no kurienes pa Baltijas jūŗu notika tirdzniecība ar Krieviju - pārdēvē par Oldenburgu: 1155 dāņu karalis Svends izlaupa Šlezvigas ostā esošos krievu kuģus, kas piederēja Novgorodai. Šlezviga, tāpat kā agrāk Hedebija, bij A-u un R-u tirdzn. mezglu punkts, kur R-u pusē noteicēji bij frīzi un flandri. 1157 hercogs Indriķis Lauva okupē slavu ostu Lībeku, ar ko vāci sāk iespiesties Baltijas jūŗā, kur līdz tam A-u sektorā dominēja skandinavi, balti, somugri un slavi. 1165 apstiprinātās Medebechas pils. tbas, kas pa daļai pārņemtas no Sostes statūtiem, kārto ari vestfāļu komisijas tirdzn-u Dānijā un Krievijā (Rucia); par Krieviju toreiz dažkārt sauca ari A. Lju. Lai Lībeka varētu konkurēt ar vecākām ostām, ķeizars Frīdrichs I 1188 pasludina to par brīvostu a. slaviem (Rutheni), gotlandiešiem jeb gudiem (Gothi), normaņiem u.c. a-u tautām (gentes orientales), t.i. baltiem un somugriem. Tad pat ķeizars piešķiŗ Lībekai 3 mežus ēku celšanai un kuģu būvēšanai, ar ko bij likts pamats vācu tirdzn. flotei. …
