3.4. Imūnterapija
Imūnterapija sniedz kompleksu darbību uz slimnieka imūno sistēmu, lai pastiprinātu tās aizsargspējas, jo ļaundabīgs veidojums ir nevis vietējs process, bet visa organisma slimība. Imūnterapija ir labāka, jo tā ir mazāk toksiska nekā staru terapija un ķīmijterapija. Imūnterapija sniedz vislabāko efektu agrīnā vēža stadijā, līdz ar to imūnterapija ir mazāk noderīga pie tālākas vēža šūnu attīstības. (www.cancer.org) Ļaundabīgo audzēju gadījumā pacientiem sākas nopietni imūnās sistēmas traucējumi, kuri progresē staru terapijas un ķīmijterapijas laikā. [3,75]
Imūnterapija darbojas divos veidos: aktīvā imūnterapija, kas stimulē organisma imūnsistēmu, lai cīnītos ar slimību un pasīvā imūnterapija, kas izmanto imūnās sistēmas kompotentus (piemēram, antivielas). Vēža imūnterapijā visplašāk izmantoto antivielu veids ir monoklonālās antivielas. Monoklonālās antivielas palīdz pacienta imūnsistēmai atpazīt un iznīcināt vēža šūnas. (www.onko.lv) Krūts vēža imūnterapijā ir apstiprināta tikai monoklonālo antivielu lietošana. Monoklonālās antivielas ievada intravenozi. Salīdzinājumā ar ķīmijterapijas blakusparādībām, imūnterapijas blaknes ir vieglas un bieži kā alerģiska reakcija. Imūnterapijas iespējamās blakusparādības: drudzis, drebuļi, vājums, galvassāpes, vemšana, caureja, zems asinsspiediens, izsitumi. (www.cancer.org)
…