17.Secinājumi
Veicot šo darbu un apkopojot iegūtos datus var secināt, ka ražotāja sniegtie dati ir vairāk vai mazāk precīzi. Lietdarības koeficients sanāca aprēķinos-ieguvu 78%, sniegts sākot no 80%, bet aptuveni viņi ir lidzīgi . Lietderības koeficienta atšķirību savukārt var ietekmēt vairāki faktori. Kurināmā patēriņš sanāca gandrīz tads pats ( ieguvu 1.42m3/h , sniegts 1,5lm3/h). Ražotāju sniegtais sildvirsmas laukums ir 59m2, savukārt balstoties uz maniem aprēķiniem, tam vajadzētu būt 60 m2. Šāda neatbilstība būtu pieļaujama pamatojoties uz to, ka aprēķinu formulā tiek ņemta vērā katla sidvirsmas slodze, kura ir atkarīga no kurināmā. Veicot šādus pārbaudes aprēķinus varām secināt, ka dati aptuveni sakrīt. Meklējot informāciju par kūdras izmantošanu kā kurināmo, nonācu pie slēdziena, ka Latvijā tā tiek izmatota ļoti mazos apjomos. Piemēram, Lietuvā šobrīd 100% kūdru kā kurināmo izmanto divas katlumājas ar kopējo jaudu 15 MW. Lietuvā valsts enerģētikas pamatnostādnēs kūdra atzīta par vietējo kurināmo. Šobrīd no tās iegūst 0,32 – 0,45 teravatstundas (TWh) enerģijas gadā, bet līdz 2020. gadam plānots palielināt apjomu līdz 0,9 – 1,1 TWh gadā.
Arī citās Eiropas valstī kā piemēram Zviedrijā, Īrijā un Somijā kūdra tiek veiksmīgi izmanota. Arī pēctam pāri palikušie pelni tiek veiksmīgi izmantoti. Piemēram, Zviedri pelnus izmanto ceļu būvē. Savukārt somi pelnus iestrādā izstrādātajos purvos kā mēslojumu un pēc tam tur stāda mežu.
Ņemot vērā, ka kūdras cena ir diezgan stabīla un kūdra ir pastāvīgi pieejams vietējais kurināmais, domāju, ka būtu vērts padomāt par plašāku kūdras izmantošanu Latvijā.
…
