Apgaismības avoti
Eksaktās zinātnes tika atbrīvotas no tradīciju nastas, racionālisms, vēršanas pret sholastisko domāšanu, reliģijas pakļaušana asai kritikai, atsacīšanās no autoritātēm.
Apgaismība
Par apgaismību mēdz dēvēt Apgaismības laikmetu - filozofiskās domas attīstības posmu Eiropā, kas radās 18.gs. un, kam bija raksturīga ticība cilvēka prāta varenībai un, kas ietekmēja politiskās, reliģiskās un pedagoģiskās idejas.
Apgaismība ir cīņa pret aizspriedumiem un tumsonību cilvēka gara dzīvē, tā ir cīņa par labāku sabiedrisko iekārtu, tikumiem, politiku un sadzīvi. Apgaismības pamatā ir ideālistisks uzskats par apziņas un prāta noteicošo lomu cilvēka dzīvē.
Plašākā nozīmē apgaismību saprot kā laikmetu, kas sekoja viduslaikiem, šaurākā nozīme ar filozofiskās domas attīstību Francijā, Vācija 18.gs.
Tā ir eiropeiskās kultūras un vēstures patiesi modernā perioda sākums un pamats.…