Kultūras norises Latvijā 20.gadsimta otrajā pusē, grafiķi Kārlis Padegs, Sigismunds Vidbergs un Ernests Zīverts

Manuprāt, vislabākā māksla rodas tad, kad ir ierobežota darbība un līdzekļi. Tad cilvēkam - māksliniekam, literātam un režisoram ir jādomā, kā vislabāk ietērpt savu ideju – lai labi izskatītos un, pats galvenais, lai nezustu jēga!
Domāju, lai radītu mākslu, ir jāizcīna cīņa, pirmkārt ar sevi, taču sabiedrība, politiskā iekārta un norises ir ievērības cienīgs pretinieks. Pārdzīvojums rodas pats par sevi, un rodas lieliska māksla. Miers un stabilitāte ir labi jēdzieni, taču jaunradei ir vajadzīga kustība.
Šo jaunradi lieliski var redzēt 20.gadsimta 1.puses mākslinieku, literātu darbos, kultūras kustībās. Nelielā laika periodā latvieši sasniedza augstu profesionalitātes un oriģinalitātes līmeni. Cilvēki bija pilni cerību un ticēja jaunajai Latvijai. Manuprāt, arī mūsdienu Latvijas kultūras dzīves pamatā ir 20.gadsimta sākumā liktie pamati, kas vien pierāda, cik spēcīga ir bijusi Latvijas inteliģence!
20.gs.1.puse arī latviešu grafikā bija nemierīgs laiks – gaisā virmoja tik daudzas idejas, īpaši politiskas, kuras vislabāk varēja attēlot grafiski. Tāpēc lielu popularitāti ieguva politiskais plakāts, karikatūra, kā arī grāmatu un dažādas lietišķās grafikas formas. Manuprāt, tieši zīmējumos un karikatūrās ir saskatāms vissmalkākais humors un rakstura īpašību attēlojums, kuru saskatīt bieži vien nav iespējam visiem. Lai gan karikatūras ir aktuālas tikai konkrētajam laika posmam, kad notikums ir bijis aktuāls, neaizstājama ir karikatūru un zīmējumu vēsturiskās nozīmes nešana, kad skolēniem un vēsturniekiem ir jāanalizē vēsturiskie procesi!…