Čūlas slimība ir hroniska čūlu veidošanās kuņģī vai divpadsmitpirkstu zarnā (sk. attēlu).
Čūlas slimība ir biežākā kuņģa - zarnu trakta saslimšana.
Katram desmitajam dzīves laikā kuņģī vai divpadsmitpirkstu zarnā izveidojas čūla. Atšķirībā no virspusējiem bojājumiem – erozijām, čūlas ir dziļākas. Tās it kā “iegraužas” kuņģa sieniņā un ir daudz bīstamākas. Tās ne tikai ievērojami pasliktina dzīves kvalitāti, bet rada komplikācijas, kuras ir ceturtais biežākais nāves cēlonis Latvijā no slimībām, gada laikā aiznesot vairāk kā 200 cilvēku dzīvības. Kuņģa čūla var veidoties ilgstoši vai arī rasties pavisam ātri un negaidīti.
Kuņģa čūla var izraisīt dedzinošu sajūtu kuņģa augšdaļā. Šai slimībai raksturīga slikta dūša, stipras sāpes vēderā, atsevišķos gadījumos – vemšana. Reizēm kuņģa čūlas slimniekam pēc ēšanas, piena dzeršanas vai sodas lietošanas pašsajūta uzlabojas, jo kuņģa skābe ir neitralizēta. Taču citreiz tieši otrādi – pēc maltītes rodas nepatīkama smaguma sajūta kuņģa apvidū. Tikai 1/5 daļai no visiem čūlu slimniekiem ir raksturīgās sāpes pakrūtē (biežāk labajā, retāk kreisajā paribē), kas ir saistītas ar ēdienreizēm un pāriet pēc nelielas ēdiena porcijas vai parādās pāris stundas pēc ēšanas vai naktīs. Kuņģa čūlas gadījumā var arī nebūt nekādu sūdzību, līdz ar to cilvēks var neuzzināt, ka ir čūlas slimnieki, vai arī slimību reizēm diagnosticē pavisam nejauši, izmeklējot kādu citu kaiti.
Bieži sāpes ir ar sezonālu raksturu - paasinājumi ir novērojami rudeņos un pavasaros. Paasinājuma periodā cilvēks ir nervozs, viegli sakaitināms, raudulīgs.…
