Kurši vikingu laikmetā

Gan tekstā, gan filmā tiek uzsvērtas kuršu pagāniskās tradīcijas. Piemēram, tekstā par apbedīšanu sacīts: “Kuršu zemēs kremācijai bija ļoti noturīgas tradīcijas, jo tā saglabājās pat līdz XV gs., franču bruniniekam Žilbēram de Lanuā savās ceļojuma piezīmēs norādot uz šīs pagāniskās ieražas noturību.” Arī filmā tika
minēta kremēšana un šīs tradīcijas ilgnoturība, sakot, ka “apbedīšanas pārmaiņas pieņēma īsā laika posmā
un pie tām pieturējās ilgāk nekā citas baltu ciltis”. Filmā par kuršu pagāniskajām tradīcījām tika pastāstīts vairāk nekā tekstā, piemēram, tika minēti kuršu veiktie rituāli, kas saistīti ar ziedošanu, upurēšanos un
saziņu ar garu pasauli.
• Tekstā sacīts, ka “vikingu sirojumi deva gan bagātību, gan (un tas pat varbūt bija svarīgāk) slavu un godu, veidoja attiecīgā indivīda ietekmi sabiedrībā”. Par to nedaudz ieminējās arī filmā sakot, ka “ja gribi pierādīt, ka esi cienīgs vadonis, uzrīko sirojumu”.
• Filmā tika sacīts, ka “Kursa bija viena no pēdējām Eiropas zemēm, kas pieņēma kristietību”, kas ir nozīmīgs fakts, taču tekstā tas netika minēts. Tikai vārdus “Kuršu zemēs kremācijai bija ļoti noturīgas
tradīcijas, jo tā saglabājās pat līdz XV gs., franču bruniniekam Žilbēram de Lanuā savās ceļojuma piezīmēs norādot uz šīs pagāniskās ieražas noturību” varētu interpretēt kā norādi uz to, ka kurši ne tikai pie kremēšanas, bet arī pagāniskajām tradīcijām kopumā pieturējās ļoti ilgi.…