Kurzemes - Zemgales hercogiste. Lietuvas statūts

1588. GADĀ PIEŅEMTI LIETUVAS STATŪTI, KAS NOSTIPRINĀJA FEODĀĻU PRIVILĒĢIJAS. 1557.g. Valaku reformas laikā, kad tika pārņemti galvenie eiropeiskās agrārās sistēmas elementi. 16.gs.sākumā dinastiju sakaru dēļ Lietuva un Polija ātri sasniedza itāļu renesanses māksla un humānisma idejas izplatījās reformācijas kustība, sākās katoļu reforma. Būtiski, ka šajā laikā tika kodificēti trīs moderni likumu krājumi, kam pat tā laika Eiropas tiesību kontekstā bija maz precedentu. XVI gs. tika pieņemti trīs Lietuvas statūti, kā juridiskais civilizētas valsts pamats – tas ietekmēja arī citu Eiropas valstu likumdošanas izveidi. Neņemot vērā valsts valstiskuma zaudēšanu, Trešais statūts Lietuvā bija spēkā pat 250 gadus, palīdzot saglabāt nacionālo pilsonības apziņu. Lietuvas - Polijas konstitūcija, tāpat kā Francijas, pieņemta tajā pat gadā – 1791. g., ir vecākās Eiropā. 1677. gadā Varšavas Seimā tika pieņemta jauna Inflantijas konstitūcija, saskaņā ar kuru teritorija kļuva par Inflantijas vojevodisti , oficiāli saglabājot arī hercogistes, respektīvi, kņazistes titulu un ģerboni. Ar šo konstitūciju poļu Vidzemē spēkā stājās Lietuvas lielkņazistes likumu kodekss jeb Lietuvas statūts (III redakcija 1588.), kas bija spēkā līdz pat 1840. gadam.