Kvantitatīvās un kvalitatīvās metodes, to priekšrocības un trūkumi

Kādu informāciju var iegūt izmantojot šīs sociālo pētījumu metodes: aptauja, fokusgrupas intervija, ekspertu intervija, ietvertā novērošana, dokumentu analīze?
Izmantojot kavlitatīvās pētījumu metodes, iespējams iegūt datus, kuros izpaužas atbildētāja personiskā izpratne un interpretējums. Kvalitatīvos datus izteic ar vārdiem, nevis skaitļiem. Šādos pētījumos cilvēku kultūru un rīcību cenšas aprakstīt un analizēt, raugoties no viņu pašu viedokļa. Kvalitatīvie pētījumi noris pētījamiem cilvēkiem ierastā vidē. Visu jauniegūto informāciju uzreiz rūpīgi fiksē.
Ietvertā novērošana.
Šai metodei raksturīgs periods, kurā starp zinātniekiem un cilvēkiem, kurus pēta, noris intensīva mijiedarbība. Novērojuma centrā ir cilvēks ar savu gribu, sajūtām un izjūtām, darbīgs un zināt gribošs. Cilvēkus novēro vidē, kurā viņi parasti dzīvo un darbojas. Novērotāji iekļaujas to cilvēku, grupu un organizāciju dzīvē, kurus viņi vēlas izprast. Dažādos pētījumos iekļaušanās pakāpe var būt atšķirīga. Tikai daļēja iekļaušanās un līdzdalība kādā grupā vai organizācijā ir iespējama tad, ja pētāmie cilvēki zina, ka notiek pētījums. Šādi iespējams noskaidrot visu ar konkrētajiem cilvēkiem vai grupu saistīto informāciju (piem., valdošos uzskatus). Novērojums ļauj precīzāk izprast cilvēka rīcības jēgu un nianses.
Intervija.
Kvalitatīvajā pētījumā intervijas mērķis ir ne tik daudz izskaidrot, cik izprast respondenta viedokli. Sociologam jēspēj sevi iztēloties respondenta lomā un uz viņs situāciju paraudzīties viņa paša skatījumā. …