Romāna galvenā varone ir latviešu rakstniece un sieviešu tiesību aktīviste Ivande
Kaija, tas ir daļējs viņas biogrāfijas pārstāsts. Galvenās tēmas ir par sievietes intimitāti un
seksualitāti, tajā savienojas emocionalitāte, pārdzīvojumi, vēlme radīt un paust savas
sajūtas. Ivande Kaija bija ļoti dedzīga un aizrautīga, ar saasinātu taisnīguma izjūtu. Viņa
saprot, ka arī ģimenes dzīvē kaut kas nav taisnīgi, ka sievietei ir ierādīta kaut kāda loma,
kas nav līdzvērtīga.
Nosaukums – Rakstītāja ir folklorā pazīstamas tēls, kura nozīme ir rokdarbniece, tā,
ļoģiski, ir autores ironija ka, ja sieviete raksta, tad tas ir maznozīmīgi, tāda knibināšanās,
atšķirībā vīrieša, kas ir autors, īsts rakstnieks. Jau romāna pirmajās lapās izpaužas šī
attieksme: "Iespējams, tieši to vēlos jums izstāstīt: par ne-cilvēcīgām pūlēm, par to, kas
notiek, ja kāds netiek uzskatīts par cilvēku, piemēram, sieviete, kura grib rakstīt, kā viņai
nākas pielikt ne-cilvēcīgas pūles, lai to iespēju dabūtu." Romāns dod iespēju saprast, kā
bija būt sievietei tajos laikos, lai gan es domāju, ka lasot, radās nicinājuma sajūta, ko
ikviena sieviete mūsdienās, arī ir pieredzējusi.…