Mans motivēts viedoklis
Pēdējā laikā daudz jādomā par latviešu leģionāriem un viņu nozīmi mūsu tautas vēsturē. Latviešu leģions, ar kura vārdu Otrā pasaules kara laikā bija saistīts latvju tautas pēdējās cerības novērst Latvijas otrreizējo nokļūšanu Padomju Savienības verdzībā un atgūt dzimtenei brīvību, ir latvju dēlu lielās Tēvzemes mīlestības, pašaizliedzības un varonības visspilgtākais apliecinājums. Protams, var rasties likumsakarīgs jautājums - vai par Latvijas brīvību iespējams cīnīties svešas armijas rindās un ar svešu uniformu mugurā? Pateicoties izlasītajai literatūrai, esmu patiesi izpratusi Otrā pasaules kara notikumus, kas saistīti ar maniem tautiešiem – latviešiem, kas karoja vācu Waffen SS sastāvā Otrajā pasaules karā.
Kara gados, kad Latvija zeme un tauta atradās divu totalitāru lielvaru- nacionālsociālistiskās Vācijas un komunistiskās Padomju Savienības- politisko un militāro sadursmju krustcelēs, latviešu karavīriem bija liegta iespēja Latvijas armijas rindās cīnīties par savas valsts un tautas zaudētās brīvības atgūšanu. Dažādu iemeslu dēļ – daļai brīvprātīgi, bet vairumam piespiedu kārtā - viņiem nācās uzvilkt divu svešu valstu- Vācijas un PSRS armijas- formastērpus. Kaut arī latviešu leģionāri vēlējās atbrīvot savu dzimteni no nīstā ienaidnieka, ne Hitlera ne Staļina plānos nebija Latvijas neatkarības atjaunošana, bet gan tikai cīņa par savu kara mērķu sasniegšanu. Tāpēc latviešu karavīri piedalījās Otrajā pasaules karā, kā nu konkrētajā situācijā to katrs spēja un saprata. Latvijas valstiskuma faktiskās neesamības dēļ un divu okupācijas varu klātbūtnē viņu rīcības brīvība un izvēles iespējas šajā karā bija ļoti ierobežotas.
…