Par latviešu operteātra priekšvēsturi uzlūkojami operu inscenējumi Rīgas Latviešu teātrī. Nākamā pakāpe – 1912./1913. gada sezonā nodibinātā Pāvela Jurjāna Latviešu opera. Tā izauga no ķeizariskās mūzikas biedrības Rīgas mūzikas skolas, kurā Pāvels Jurjāns mācīja dziedāšanu. 1912. gada beigās viņš ar saviem audzēkņiem sarīkoja atklātu P. Čaikovska operas “Jevgeņijs Oņegins” izrādi. Divu gadu laikā tapa 12 iestudējumi, kas guva klausītāju atsaucību, jo izrādēs bija jūtama talanta un mākslas entuziasma gars. Iedibinājās krievu un Rietumeiropas komponistu klasikas tradīcija ar tādiem iestudējumiem kā P. Čaikovska “Pīķa dāma”, Ž. Bizē “Karmena”, Dž. Verdi “Traviata”, u.c. Pirmā pasaules kara laikā teātris darbību pārtrauca un lielākā daļa mākslinieku evakuējās uz Krieviju. 1918. gadā trupa tika atjaunota. Grūtāk bija atrast režisoru. Pēc Jēkaba Dubura nāves 1916. gadā Latviešu opera bija zaudējusi savu pašaizliedzīgo entuziasmu. Viņa vietā tika uzaicināts bijušais Petrogradas Tautas nama operas režisors Dmitrijs Arbeņins. Tika noorganizēts koris un orķestris, kuru pamatsastāvā ietilpa T. Reitera vadītā 6. Latviešu strēlnieku pulka orķestra dalībnieki un arī vairāki Petrogradas teātra mūziķi. 1918.gada 18. augustā atgriezusies Rīgā, trupa atsāka darbu ar nosaukumu Latvju opera. Latvju operas pirmā izrāde “Skrejošais holandietis” Pirmajā pilsētas teātrī notika 1919. gada 23. janvārī.
Ļoti nozīmīgi bija simfoniskie koncerti. Pavisam 1919. gadā notika astoņi koncerti T. Reitera vadībā , kuros piedalījās vadošie teātra solisti.…