Latviešu kultūras vēsture ir nesaraujami saistīta ar zīmi – ornamentu. Zīmi kā simbolu, zīmi kā ornamenta elementu, zīmi kā informācijas nesēju un enerģijas izteiksmes veidu.
Ornamenta pazīmes – regularitāte un ritmiskums, arhitektoniskā struktūra, materiāla un izpildījuma saikne. Ornamentu sastopam visos mākslas veidos, bet īpaši arhitektūrā un lietišķajā mākslā. Tautā ornamentu sauc par rakstu, rakstīšanu, rotāšanu.
Latvju rakstu pirmmeti veidojās agro metālu laikmetā, pirms vairāk nekā 3000 gadiem, kad tagadējās Austrumbaltijas novados uzplauka baltu cilšu kultūra ar savdabīgām auglības kulta un dabas reliģijas tradīcijām. Attīstoties amatniecībai un tirdzniecības sakariem, rotājošā māksla sevišķi pilnveidojās mūsu ēras pirmajā gadu tūkstotī. Latvju rakstiem raksturīga vēsturiskā nepārtrauktība. Attīstījušies kā tautas mākslas žanrs, tie turpina pilnveidoties.
Ornamenta tips un gars, tā izmantošanas principi pārstāv ne tikai attiecīgas mentalitātes un kultūras piederības cilvēkus, bet arī tādus veido. Ornaments organizē lietu, vidi un ievirza domāšanu.
Īpašs nozarojums ornamentikā ir tās elementu vai to nolikumu simbolika, Simboli jeb zīmju pirmatnējās jēgas izpēte. Latviešu ornamenta izpētē tā elementi saistīti 3 lielās grupās:
1) ar Dievestības idejām – Dieva, Māras, Laimas zīmes, sauļotais stabs u.c..
2) ar Debess parādībām – saules, Mēness, zvaigznes, Pērkona u.c.,
3) ar gadskārtām saistītās zīmes – Jumis, Ūsiņš, Mārtiņš, Jānis, Zemes māte u.c..
Tautas apziņā ir saglabājusies nojausma par īpaši labvēlīgām raksta zīmēm. Jo sevišķi rūpīgi rotājošais raksts tika izvēlēts ar ģimenes godu tradīcijām saistīto un dāvināšanai domāto priekšmetu darināšanā. Rakstos dominēja zemkopju darbu un auglību veicinošie saules, jumtiņa, krusta, ugunskrusta, zalkša, austras koka motīvi.
Latviešu ornamentu veido 12 senā ģeometriskā raksta zīmes, 13. – augu un dzīvnieku ornaments saistīts ar Baltijas somu (lībiešu, igauņu un votu) ietekmi.
1. Krustu krusta raksts.
Mitoloģijā – Māras krusts, uguns krusts, pērkoņkrusts.
…
