Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:255964
 
Author:
Evaluation:
Published: 11.12.2008.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 4 units
References: Used
Extract

1905. gada revolūcija bija parādījusi latviešu tautas izmisīgos centienus atbrīvoties kā no Baltijas vāciešu elites, tā no krievu carisma jūga. Pēc revolūcijas carisma politika tika vērsta uz latviešu pašapziņas iznīcināšanu un vārds „latvietis” tik pielīdzināts vārdam „kalps”. Baltijas vāciešu virsslānis pēc revolūcijas neizrādīja ne mazāko vēlēšanos izlīgt ar latviešiem. Vēloties radīt uzticamu iedzīvotāju slāni, baroni iepludināja Latvijas teritorijā Pievolgas un Volīnijas vāciešus, kas satrauca ne tikai latviešus, bet arī cara aprindas. 1909. gadā kā atbilde sākās Kurzemes kolonizēšana ar ienācējiem – krievu zemniekiem. Pastiprinātā cittautiešu ieplūšana nozīmēja nopietnas briesmas divkāršā nacionālā jūgā esošai latviešu tautai. Zemnieku tiesības bija ļoti ierobežotas viņiem pat bija aizliegts pārcelties uz pilsētām, kur dzīves apstākļi bija labāki, tie nevarēja iegūt savā īpašumā zemi. Zemnieku neapmierinātība izpaudās nemieros, taču viņiem trūka reāla mērķa un organizētības.. Tāpat zemnieki izceļoja uz Iekškrieviju un masveidīgi pieņemt pareizticību. Tādējādi zemnieki mēģināja atbrīvoties no vācu baronu ietekmes, cerot uz cara atbalstu. Latgalē, kura atradās Vitebskas guberņā, zemnieku stāvoklis bija vēl smagāks, jo Vidzemē vēl joprojām bija jūtama Zviedrijas ietekme attieksmē pret zemniekiem. Tajā laikā latviešu pašapziņa vēl nebija modusies, jo trūka inteliģences, kas apzinātos savu piederību. Vācieši uzskatīja, ka latviešu zemnieki var pastāvēt tikai vācu kultūars paspārnē. Latviešu un vācbaltiešu attiecības kļuva vēl asākas, jo pūliņi panākt kaut mazāko līdztiesību un novērst pārestības atdūrās pret carisma ierobežojumiem.

Līdz Pirmajam pasaules karam Krievijas armijā „cittautiešu” nacionālās karaspēka daļas vai vienības nebija paredzētas. Pēc neveiksmīga iebrukuma Austrumprūsijā kara sākumā zaudējot divas armijas un ievērojamu daudzumu ieroču un munīcijas, un pēc vairākām smagām sakāvēm 1915. gada vidū Krievijas armija zaudēja Kurzemi un lielu daļu Zemgales, un tika atspiesta līdz pat Rīgas pievārtei.

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −4,48 €
Work pack Nr. 1138488
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register