Latvija no 1918. līdz 1922.gadam

Cīņas posmi pret komunistu un vāciešu mēģinājumiem pārņemt varu Latvijā; kam piederēja reālā vara attiecīgajā posmā?
Jaunizveidotajai Latvijas valstij bija svarīgi izveidot armiju savas suverenitātes aizstāvēšanai. Vācu armija šo mobilizāciju kavēja un nedeva ieročus (jo latviešos valda pretvācisks noskaņojums un viņiem esot bail, ka ieroči tiks vērsti pret viņiem), nedaudz Latvijai palīdz Rietumu sabiedrotie. Vācijas armija joprojām paliek Latvijas teritorijā. PSRS pārkāpj Brestiļovskas līgumu un uzbrūk, kā rezultātā vācieši atkāpjas un ieroči nonāk boļševiku rokās. Jau 1918. gada augustā Latvijā ierodas Augusts Vinnings. Vācieši rod kompromisu ar Tautas Padomi. 11. novembrī vācieši izveido landesvēru, 8. armija un vācu algotņi tiek ieskatīti “dzelzs divīzijā”. Šajā laikā starp Ulmani un Vinningu sākas pārrunas par civilpārvaldes nodošanu latviešu rokās. Lai arī 26. novembrī Vācija atzīst Latvijas pastāvēšanu de facto, tas neatvieglo sadarbību. 29. decembrī tiek noslēgts Vinninga līgums, kas nosaka, ka vācieši apbruņo latviešus, savukārt latvieši dod tiem karavīriem, kas nodienējuši Latvijas labā četras nedēļas, pavalstniecību (t.i. pilsonību) un zemi. 1918. gada 13. novembrī Padomju Savienības CK lēma par padomju varas atjaunošanu Latvijā. 5. decembrī sarkanarmija pāriet Latvijas robežas, uzbrucēji sastāv no latviešu strēlniekiem.…