1939. gada 23. augustā starp PSRS un Vāciju tika noslēgts neuzbrukšanas līgums, kuram pievienots slepens protokols, kurš paredzēja, ka Igaunija, Latvija, daļa Lietuvas, Besarābija un Somija nonāk Padomju Savienības sastāvā, bet atlikusī Lietuvas Dienvidu daļa – Vācijas sastāvā. Jau septembrī protokols tika papildināts, visu Lietuvas teritoriju pievienojot PSRS.Tāpat līgums noteica Polijas sadali uz pusēm – PSRS un Vācijai.
Otrā pasaules kara sākumā Baltija ātri sajuta dažādas problēmas – ekonomiskas grūtības, lielais poļu bēgļu skaits. Lai arī Baltija centās ievērot neitralitāti, ātri vien PSRS atrada ieganstu uzbrukumam, jo Igaunijā atradās poļu zemūdene. PSRS, apvainojot Igauniju neitralitātes pārkāpšanā, pieprasīja atļauju karabāzu izvietošanai viņu teritorijā. Atteikuma gadījumā Igaunijai draudēja ar okupāciju. Tā kā Igaunija viena pati nebija spējīga aizstāvēties, PSRS prasības tika pieņemtas, noslēdzot līgumu par savstarpējo palīdzību. Tādus pašus līgumi vēlāk tika noslēgti arī ar Latviju un Lietuvu. Līdz ar to PSRS varēja izvietot savas karabāzes Baltijas teritorijā. Līdz ar to visu trīs valstu ārpolitika bija nonākusi PSRS atkarībā un valdības patiesībai bija pakļautas Maskavai, attālinoties no Rietumu valstīm. Latvijā un Igaunijā nopietnu uztraukumu izsauca Vācijas valdības 7. oktobra lēmums par visu etnisko vāciešu atgriešanos uz vēsturisko dzimteni – Vāciju. Šī emigrācija vājināja valstu intelektuālo potenciālu, kā arī pastiprināja baumas par ietekmes sfēru slepeno sadalīšanu starp PSRS un Vāciju.
1940. gada vasarā Vācija Rietumeiropā bija uzsākusi aktīvu karadarbību, tajā pašā laikā bojājās Maskavas attiecības ar Baltijas valstīm, jo PSRS līgumu neievēroja, bet demagoģiski apvainoja tieši Baltiju līguma pārkāpšanā. 14. jūnijā Padomju Savienība ultimatīvā formā pieprasīja Lietuvas valdības maiņu, iekšlietu ministra un drošības departamenta vadītāja nodošanu tiesai un atļauju Sarkanajai armijai neierobežotā skaitā ienākt Lietuvā. PSRS uzsāka dažādas provokācijas. Tā kā militāra pretošanās nebija iespējama, Lietuva ultimātu pieņēma. 15. jūnijā 300 000 sarkanarmiešu ieņēma visu Lietuvas valsti. Tāds pats ultimāts 16. jūnijā tika izvirzīts Latvijai un Igaunijai. 17. jūnijā visas trīs Baltijas valstis bija okupētas. Lietuvas prezidents A. Smetona vēlējās militāri aizstāvēties, negūstot atbalstu, viņš valsti pameta, bet Latvijā un Igaunijā prezidenti palika amatos, izpildot Maskavas pavēles. Baltijai bija jāsastāda Maskavai paklausīgu marionešu valdību, kuras vadītāji būtu sabiedrībā pazīstami cilvēki, kuri nebija saistīti ar iepriekšējo valdību.…
