Parlamentārās demokrātijas periods Latvijā (1918. – 1934.)
1920.g.notika pirmās Satversmes sapulces vēlēšanas. Vēlētāju aktivitāte bija ļoti augsta – 84,9 % balsstiesīgo Latvijas iedzīvotāju piedalījās vēlēšanās. Par satversmes sapulces priekšsēdētāju ievēlēja J. Čaksti. Līdz 1922.g. Satversmes sapulce darbojās kā pagaidu parlaments. Galvenais satversmes sapulces uzdevums bija izstrādāt Satversmi (konstitūciju) un pieņemt likumu par agrāro reformu.
Satversme. LR Satversmi izstrādāja laikā, kad demokrātijas principi, kurus aizstāvēja Antantes valstis, bija vispāratzīti Eiropā. Politiskajām partijām visplašākie strīdi izraisījās par Valsts prezidenta un tautas referenduma jautājumiem. Viena daļa Satversmes sapulces locekļu, īpaši sociāldemokrāti, uzskatīja, ka Valsts prezidenta institūts vispār nav vajadzīgs. Viņi bija pārliecināti, ka Valsts prezidents idejiski ir monarha mantinieks un tādēļ neder demokrātijai. Savukārt pilsonisko partiju pārstāvji gribēja visas tautas ievēlētu Valsts prezidentu, kuram būtu samērā lielas pilnvaras. Galu galā panāca vienošanos, ka prezidentu ievēlēs Saeima uz trim gadiem ar vismaz 51 deputāta balsu vairākumu. Valsts prezidents reprezentē valsti starptautiskajās attiecībās, ieceļ sūtņus un ir augstākais armijas virspavēlnieks. Valdības un parlamenta – Saeimas darbā viņa ietekme ir maza.…