Dzimtbūšanas atcelšana
1812. gada jūlijā Napoleona karaspēks okupēja Kurzemes guberņu. Pie Daugavas dzīvojošie zemnieki kopā ar Krievijas armiju piedalījās cīņās pret Napoleona vadīto franču armiju. Pēc Napoleona sakāves franču karaspēks atkāpās uz rietumiem. Liels skaits latviešu šķūtnieku, kuri pavadīja krievu karaspēku, nonāca Vācijā un Francijā. Kad viņi atgriezās, viņi stāstīja par brīvajiem zemniekiem rietumos. Kad par to uzzinājuši Baltijas muižnieki par to uzzinājuši, arī viņi nolēma atbrīvot zemniekus. Tas sākās 1817. gadā Kurzemē un 1819. gadā Vidzemē. Zemnieku brīvlaišana notika pakāpeniski 14 gadus.
Latgalē agrārā attīstība bija nedaudz atšķirīga. Latgale ietilpa Vitebskas guberņā un līdz 18. gs. beigām bija šķirta no Vidzemes, tādēļ saimnieciskajā ziņā tā attīstījās lēni. Latgalē dzimtbūšana tika atcelta 1861. g.
Lauksaimniecība
Līdz ar kapitālisma attīstību, pieauga arī zemniecības noslāņošanās. Laukos izveidojās tādi slāņi kā turīgie zemnieki, vidējie, sīkie zemnieki, kalpi un laukstrādnieki. Pēc 19. gs. vidū veiktajām reformām laukos pieauga turīgo zemnieku slānis. Tika ieviesta daudzlauku sistēma, sāka lietot modernākus darbarīkus, mašīnas. 19. gs. beigās 50% zemnieku piederēja pie turīgo zemnieku slāņa, lielsaimniekiem piederēja ap 70% zemes (virs 25 desetīnām (1 desetīna – 1.9 ha)).vidējo zemnieku slānis bija daudz mazāks. Šiem zemniekiem piederēja apmēram 15-25 desetīnas. Sīkzemniekiem piederēja 8-9 desetīnas. 75% lauku iedzīvotāju bija bezzemnieki.…