Ekonomikas dalībnieki -
mājsaimniecības;
uzņēmumi;
bankas.
valsts - viens no ekonomikas dalībniekiem; Valsts loma ekonomikā:
1.valstij jārūpējas par kārtību;
2.valstij jārūpējas par saviem pilsoņiem jāsargā no citu valstu uzbrukumiem;
3.valstij jāpiedāvā tādas preces un pakalpojumi, kur ieņēmumi nesedz izmaksas.
Ekonomiskās sistēmas.
Sabiedriski ekonomisko sistēmu veido saimnieciskais mehānisms, kas ietver organizācijas, kas darbojas ekonomikā, dažādas īpašuma formas, valdības ekonomisko politiku, juridiskos likumus, kas regulē ekonomiskās attiecības.
Izšķir šādas ekonomiskās sistēmas, kurām ir atšķirīgs pamatproblēmu risināšanas veids un metodes, valsts loma u.c.:
1.tradicionālā ekonomika, jeb naturālā saimniecība – Saimniekošana notiek saskaņā ar tradīcijām un pēc inerces. Parasti sastopama pasaules tālākajos rajonos, pārsvarā izolētās valstīs. Mūsdienās mazāk izplatīta nekā senatnē. Cilvēki parasti dzīvo laukos un nodarbojas ar lauksaimniecību, zvejniecību vai medniecību. Saražotie produkti un pakalpojumi nemainās desmitiem pat simtiem gadu. Cilvēki visu dara tā, kā to darīja daudzas viņu senču paaudzes. Parasti ražo maz. Lielākā daļa iedzīvotāju atrodas uz izdzīvošanas robežas. Neražas gados pārtikas nepietiek, labas ražas gados paliek pāri, tad pārpalikumu sadala, piemēram, atdod kādam izvēlētam vadonim vai zemes īpašniekam. Saimniecība visu ražo pašu vajadzībām, pašu patēriņam. Maiņa nenotiek.
2.komandekonomika – pazīmes:
valdošā ražošanas līdzekļu īpašuma forma – valsts īpašums;
centralizēta vadīšana;
plānveida ražošana;
cenu administratīva noteikšana;
darba algu noteikšana u.c.
Pastāvēja bijušajā PSRS, Ķīnā u.c. sociālisma valstīs. Galvenie ražošanas līdzekļi ir valsts īpašums: resursi tiek sadalīti saskaņā ar plānu. Lēmumus par to, kādas preces un pakalpojumi jāražo un kas saņems saražotās preces un pakalpojumus, pieņem dažādas valdības iestādes. Tiek noteikts arī darba algu līmenis, peļņas un rentes normas, procentu likmes.…